Kurmju apakšdzimta

Kurmju apakšdzimta; Talpinae (Fischer, 1814)
	Japānas mazā mogera (Mogera imaizumii)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Ciršļveidīgie (Soricomorpha)
Dzimta	Kurmju dzimta (Talpidae)
Apakšdzimta	Kurmju apakšdzimta (Talpinae)
	Kurmju apakšdzimta Vikikrātuvē

Kurmju apakšdzimta (Talpinae) ir viena no trijām kurmju dzimtas (Talpidae) apakšdzimtām, kas apvieno 33 sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.^[1] Šī ir lielākā no visām trijām apakšdzimtām un apvieno lielāko daļu kurmju dzimtas sugu. Gandrīz visas šīs grupas sugas sastopamas Eirāzijā, izņemot Amerikas ciršļkurmjus (Neurotrichus gibbsii), kas mājo Ziemeļamerikas rietumu krastā. Latvijā mājo tikai viena kurmju apakšdzimtas suga — Eiropas kurmis (Talpa europaea).^[2]

Kurmju apakšdzimtas sugas galvenokārt dzīvo zem zemes un visām sugām priekšķepas ir piemērotas zemes tuneļu rakšanai. Ķepas ir platas ar spēcīgiem nagiem un vērstas prom no ķermeņa. Zem zemes pilnībā dzīvo kurmji, ciršļkurmji daļēji arī virs zemes, toties vihuholi pamatā ir ūdens dzīvnieki, kas guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās. Galvenā barība ir kukaiņi un citi nelieli bezmugurkaulnieki, kas atkarībā no dzīves veida tiek iegūta vai nu zem zemes (kurmjiem), vai virs zemes (ciršļkurmjiem), vai ūdenī (vihuholiem).

Sistemātika

Kurmju apakšdzimta (Talpinae)^[1]
- Amerikas ciršļkurmju cilts (Neurotrichini)
  - Amerikas ciršļkurmji (Neurotrichus)
    - Amerikas ciršļkurmis (Neurotrichus gibbsii)
- Eirāzijas kurmju cilts (Talpini)
  - Āzijas kurmji (Euroscaptor)
    - Gardeguna kurmis (Euroscaptor longirostris)
    - Himalaju kurmis (Euroscaptor micrura)
    - Indoķīnas kurmis (Euroscaptor klossi)
    - Japānas kalnu kurmis (Euroscaptor mizura)
    - Ķīnas lielais kurmis (Euroscaptor grandis)
    - Sīkzobu kurmis (Euroscaptor parvidens)
    - Vjetnamas kurmis (Euroscaptor subanura)
  - Baltastes kurmji (Parascaptor)
    - Baltastes kurmis (Parascaptor leucura)
  - Eirāzijas kurmji (Talpa)
    - Balkānu kurmis (Talpa stankovici)
    - Eiropas kurmis (Talpa europaea)
    - Ibērijas kurmis (Talpa occidentalis)
    - Irānas kurmis (Talpa davidiana)
    - Itālijas kurmis (Talpa romana)
    - Kaukāza kurmis (Talpa caucasica)
    - Mazais kurmis (Talpa levantis)
    - Sibīrijas kurmis (Talpa altaica)
    - Vidusjūras kurmis (Talpa caeca)
  - Īspurna kurmji (Scaptochirus)
    - Īspurna kurmis (Scaptochirus moschatus)
  - Mogeras (Mogera)
    - Austrumķīnas mogera (Mogera insularis)
    - Ečigo mogera (Mogera etigo)
    - Japānas mazā mogera (Mogera imaizumii)
    - Japānas mogera (Mogera wogura)
    - Kobes mogera (Mogera kobeae)
    - Lielā mogera (Mogera robusta)
    - Rjūkjū mogera (Mogera uchidai)
    - Sado mogera (Mogera tokudae)
    - Taivānas mogera (Mogera kanoana)
- Garastes kurmju cilts (Scaptonychini)
  - Garastes kurmji (Scaptonyx)
    - Garastes kurmis (Scaptonyx fusicaudus)
- Japānas ciršļkurmju cilts (Urotrichini)
  - Japānas ciršļkurmji (Urotrichus)
    - Japānas ciršļkurmis (Urotrichus talpoides)
  - Japānas mazie ciršļkurmji (Dymecodon)
    - Japānas mazais ciršļkurmis (Dymecodon pilirostris)
- Vihuholu cilts (Desmanini)
  - Krievijas vihuholi (Desmana)
    - Krievijas vihuhols (Desmana moschata)
  - Pireneju vihuholi (Galemys)
    - Pireneju vihuhols (Galemys pyrenaicus)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpinae (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 302–310. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
↑ Latvijas Daba: Eiropas kurmis

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurmju apakšdzimta.
Dabas muzejs: Kukaiņēdāji^{[novecojusi saite]}

[mam-1] 1,0 ^1,1 Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpinae (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 302–310. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494

[2] Latvijas Daba: Eiropas kurmis

[1]

[2]