Eirāzijas kurmji

Vikipēdijas lapa
Eirāzijas kurmji
Talpa (Linnaeus, 1758)
Eiropas kurmis (Talpa europaea)
Eiropas kurmis (Talpa europaea)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaCiršļveidīgie (Soricomorpha)
DzimtaKurmju dzimta (Talpidae)
ApakšdzimtaKurmju apakšdzimta (Talpinae)
CiltsEirāzijas kurmju cilts (Talpini)
ĢintsEirāzijas kurmji (Talpa)
Eirāzijas kurmji Vikikrātuvē

Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju ģints (Talpa) ir kurmju dzimtas (Talpidae) ģints, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae). Tā apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Šīs ģints sugas sastopamas tikai Eirāzijā, galvenokārt Eiropā un Āzijas rietumos. Latvijā mājo viena Eirāzijas kurmju ģints suga — Eiropas kurmis (Talpa europaea).[2] Dažām sugām ir ļoti lieli izplatības areāli, piemēram Eiropas kurmim, bet dažas sugas sastopamas nelielos, ierobežotos reģionos. Viena no tādām ir Irānas kurmis (Talpa davidiana), kura izdzīvošana ir kritiski apdraudēta. Ir sugas, kas mīt tikai kalnos, piemēram, Ibērijas kurmis (Talpa occidentalis) un Kaukāzas kurmis (Talpa caucasica).[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieko augsni no alas kurmis izgrūž virs zemes, veidojot nelielus uzkalniņus

Šīs ģints mātītēm ir rudimentāras tēviņu pazīmes, piemēram, urīnkanāla sīpoliņa dziedzeri (glandulae bulbourethrales) un prostata. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka kurmju ģints sugas patiesībā ir hermafrodīti,[4] bet citi zinātnieki tomēr uzskata, ka tās ir "īstas mātītes" ar dažām tēviņu pazīmēm.[5]

Kurmju ģints sugas ir 9—18 cm lielas un sver 65—120 g.[6] Visām sugām ir īsa aste un īss, blīvs, tumšā krāsā kažociņš. Matojums aug vertikāli un kustās visos virzienos, tādējādi tas nerada pretestību kurmim pārvietojoties pa alu jebkurā virzienā (gan uz priekšu, gan atpakaļ).[3][6] Kā visiem kurmjiem šīm sugām ir ļoti jutīgs purniņš un priekšķepas.[7] Uz īsās astītes ir vairāki jutīgi, pagarināti matiņi, kas nodrošina tausti dzīvniekam arī aizmugurē.[6] Kā visi kurmju dzimtas dzīvnieki kurmji barojas ar sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kas dzīvo augsnē. Pamatā dzīvo zem zemes, rok alu labirintus un barojas ar tiem bezmugurkaulniekiem, kas iekrīt to tuneļos. Tā kā kurmju sugas pamatā uzturas zem zemes, tās var būt aktīvas gan gaišajā diennakts laikā, gan tumšajā, tomēr virs zemes iznāk tikai tumsā.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpa(3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 300–311. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
  2. Latvijas Daba: Eiropas kurmis
  3. 3,0 3,1 Dabas muzejs: Kukaiņēdāji[novecojusi saite]
  4. Sánchez, A; Bullejos, M; Burgos, M; Hera, C; Stamatopoulos, C; Diaz De la Guardia R; Jiménez, R (1998-12-07). "Females of four mole species of genus Talpa (Insectivora, mammalia) are true hermaphrodites with ovotestes". Molecular Reproduction and Development 44 (3): 289–294. doi:10.1002/(SICI)1098-2795(199607)44:3<289::AID-MRD2>3.0.CO;2-I. PMID 8858598
  5. Beolchini, F; Rebecchi, L; Capanna, E; Bertolani, R (2000-06-01). "Female gonad of moles, genus Talpa (Insectivora, mammalia): ovary or ovotestis?". J Exp Zool 286 (1): 745–54. doi:10.1002/(SICI)1097-010X(20000601)286:7<745::AID-JEZ9>3.0.CO;2-F. PMID 10797327
  6. 6,0 6,1 6,2 Britannica Encyclopedia: Talpa (genus)
  7. 7,0 7,1 Gorman, Martyn (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 766–769. ISBN 0-87196-871-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]