Apskatīt Kuršu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
| name        = Kuršu valoda
| nativename  =
| states      = [[Latvija]], [[Lietuva]], vēsturiski [[Vācija]]
| ethnicity   = [[kurši]]
| region      = 
| extinct     = 16. gadsimts
| speakers    = 
| familycolor = Indoeiropiešu
| fam2        = [[Baltu valodas|Baltu]]
| fam3        = [[Rietumbaltu valodas|Rietumbaltu]]
| ancestor    =
| iso3        = xcu
| map         = [[Attēls:Baltic Tribes c 1200.svg|220px]]
| mapcaption       = Kuršu cilšu izplatība apmēram 1200. gadā
}}
'''Kuršu valoda''' ({{val|lt|kuršių kalba}}) bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu grupas]] valoda, ko runāja [[balti|baltu]] cilts [[kurši]], kas apdzīvoja mūsdienu [[Kurzeme]]s rietumus un [[Lietuva]]s ziemeļrietumus. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par [[austrumbalti|austrumbaltu]], daļa — par [[rietumbalti|rietumbaltu]] valodu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Ernests Blese |authorlink=Ernests Blese |year=1963 |title=Kāds vārds par latviešu valodu |journal=[[Jaunā Gaita]] |issue=Nr. 43 |page=165.—168. lpp |url=http://jaunagaita.net/jg43/JG43_Blese.htm |quote=Kuršu valoda, šķiet, ieņēmusi vidēju stāvokli starp austrum- un rietumbaltu valodām. Attālākos no mums gadu simteņos seno kuršu valoda, šķiet, bijusi stipri tuva senprūšu valodai, pamazām tā no senprūšu valodas attālinājusies un vairāk piekļāvusies austrumbaltu valodām. Tādēļ, piemēram, Endzelīns kuršu valodu pieskaita pilnīgi austrumbaltu valodām un uzskata to it kā par starpnieci starp latviešu un lietuviešu valodu. Ka vēlāk no 14.-16. g.s. kuršu valodā ir daudz kopēja no vienas puses ar lietuviešu, no otras ar latviešu valodu, nav noliedzams, bet daudzi veci kuršu vietu vārdi un arī atsevišķi vecos rakstos uzglabāti kuršu vārdi tomēr aizrāda arī uz ciešākiem sakariem starp kuršu un senprūšu valodu.}}</ref> To izspieda [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[lietuviešu valoda]].  Līdz 17. gadsimtam kuršu valoda kā patstāvīga valoda bija pilnībā izzudusi.

Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. [[kursenieki|kursenieku]] [[kursenieku valoda|valodu]], kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpu]] iedzīvotāju.<ref name="Baltica">{{Laikraksta atsauce |author=Ojārs Bušs |authorlink=Ojārs Bušs |year=1989 |title=Kuršu valodas izpētes uzdevumi un perspektīvas |journal=[[Baltistica]] |issn=0132-6503 |issue=III (1) pielikums |page=26.—33. lpp |url=http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/877/804 |quote=Bez tā valodiskā formācija, ko par „Kurische Sprache“  dēvē viduslaiku (īpaši 16. gs.) vācu avoti, patiesībā nepavisam nav kuršu valoda, bet gan Kurzemes toreizējo vietējo iedzīvotāju runātā valoda, t. i., latviešu valodas vietējas izloksnes vai koinē (bez tam par „Kurische Sprache“ vācu filoloģijā dēvē arī kursenieku valodu, tāpēc palaikam rodas pat nopietni pārpratumi, kuršu valodas un kursenieku valodas nepamatota identificēšana).}}</ref>

== Pētniecība ==
Vislielāko ieguldījumu kuršu valodas pētniecībā devuši latviešu valodnieks [[Jānis Endzelīns]], lietuviešu valodnieks [[Kazimirs Būga]] un somu valodnieks [[Valentīns Jūliuss Kiparskis]], taču pētījumus par kuršu valodu publicējuši arī lietuviešu baltisti [[Vītauts Mažulis]] un [[Zigms Zinkevičs]].<ref name="Baltica"/> 

Tā kā kuršu valoda izzuda, pirms tā tika pietiekami dokumentēta, informācija par tās gramatiku un fonētiku ir ierobežota.

== Teksti ==

[[Simons Grunavs|Grunava]] tēvreize atrodama "Prūšu hronikā" (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas.

{{citāts|
''nossen thewes cur thu es delbas''<br />
''sweytz gischer tho wes wardes''<br />
''penag munis tholbe mystlastilbi''<br />
''tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii''<br />
''dodi mommys an nosse igdemas mayse''<br />
''unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu''<br />
''cadmes pametam musen prettane kans''<br />
''newede munis lawnā padomā''<br />
''swalbadi munis nowusse loyne''
}}

== Sventājas grāmatas ==

1560. gadā [[Johans Funks]] pēc [[Prūsija]]s hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja [[Grobiņa]]s novada baznīcas un savā ziņojumā par [[Sventāja]]s (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evaņģēliji kopā ar epistulām, kā arī ''Passio Domini'' ("Tā Kunga ciešanas"), otrā — [[katehisms]]. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586. gadā [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto "Evaņģēliji un epistulas".

== Valodas īpatnības ==

Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi ''an, en, in, un'' (piem., ''Palanga, Neringa, Kretinga, Ablinga, Babrungas, Kandava, Venta, Būtiņģe, Alsunga, Dundaga, Skrunda''), kā arī divskanis ''ei''. Saglabāti arī divskaņi ''ai'', piem. ''raikstas'' (rieksts), ''au'', piem. ''pretauti'' (pretoties) un patskanis ''ā'', piem., ''laitāt'' (lietot). Patskanis ''e'' vienmēr ir izrunāts plati.

Raksturīgas izskaņas ''ale, ele'' ,piem., ''Kretingale, Nogale'', ''Sabele'' (latv. ''Sabile''), arī ''Kabile''
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|Vidus dialekta kursiskās izloksnes parāda asimilētās [[kuršu valoda]]s aptuveno izplatību līdz 16. gadsimtam.]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100515034020/http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=kuren Mēģinājums restaurēt kuršu valodu]

{{Val-aizmetnis}}
{{Baltu valodas}}

[[Kategorija:Rietumbaltu valodas]]
[[Kategorija:Mirušās valodas]]