Kymmene

*Kymmene Oy*
Kymmene Oy
Bijušais tips	kapitālsabiedrība
Darbības joma	kokapstrāde
Pēctecis	UPM
Dibināts	1873. gads
Dibinātājs	Aksels Vilhelms Vārens
Beidza pastāvēt	1995. gads
Galvenais birojs	Helsinki, Somija

Kymmene Oy bija Somijas kokapstrādes uzņēmums, kas ražoja galvenokārt papīru un celulozi. Dibināts 1873. gadā. 1996. gadā tas apvienojās ar Repola, izveidojot uzņēmumu UPM-Kymmene.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1873. gada 21. maijā Aksels Vilhelms Vārens (Axel Wilhelm Wahren) Kūsankoski dibināja celulozes un papīra fabriku Kymmene Aktiebolag (Kymin Osakeyhtiö). Tajā pašā apkārtnē šajā laikā tika uzbūvētas vēl divas fabrikas: Kuusankoski Aktiebolag 1872. gadā dibināja Karls Roberts Mannerheims, Karla Gustava Mannerheima tēvs; Voikkaa fabriku 1896. gadā dibināja Rudolfs Elvings. Šāda konkurence paaugstināja izejvielu cenu un rezultātā arī gala produkcijas cenu, un uzņēmumiem kļuva grūti izdzīvot.

1904. gadā Kuusankoski Aktiebolag un Voikkaa apvienojās ar Kymmene, akcionāriem saņemot apvienotā uzņēmuma akcijas. Kymmene kļuva par lielāko kapitālsabiedrību Somijā un lielāko papīra ražotāju Skandināvijā. Voikkaa fabrika nodega 1906. gadā, bet 1907. gadā to atjaunoja. Šajā laikā Krievijā tika ieviesta cenzūra, līdz ar to samazināts laikrakstu skaits un samazinājās pieprasījums pēc papīra. Kymmene neatlaida strādniekus, bet saīsināja darba dienas ilgumu no 12 līdz 8 stundām. Pirmā pasaules kara laikā palielinājās pieprasījums pēc papīra, un uzņēmumam ātri izdevās uzlabot finansiālo stāvokli. 1915. gadā Juankoski tika nopirkta papīrfabrika Juantehdas Oy; 1916. gadā Kimi tika nopirkts kokapstrādes uzņēmums Halla Oy. Kymmene 1916. gadā Sanktpēterburgā dibināja uzņēmumu Kauppaosakeyhtiö Kymmene Aktiebolag, kas izveidoja tirdzniecības birojus Krievijas lielākajās pilsētās.

Pēc Somijas neatkarības iegūšanas Kymmene no Krievijas tirgus pārorientējās uz Rietumeiropu un ASV. 1930. gadā Apvienotajā Karalistē tika iegādātas vairākuma akcijas uzņēmumā Star Paper Mill Co. Ltd., kam piederēja papīrfabrika Blekbērnā. Nākamajā gadā tika iegūts uzņēmums Yorkshire Paper Mills Ltd. Bērneslejā. 1933. gadā tika iegādāta Somijas metalurģijas rūpnīca Högforsin Tehdas. 1935. gadā Kymmene nopirka papīra ražošanas uzņēmums Oy Läskelä Ab un līdz ar to 100 000 hektāru meža Lādogas ezera ziemeļos. Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienībai tika atdotas Somijas teritorijas, un līdz ar to Kymmene zaudēja Läskelä fabrikas un vairumu meža. Pēc kara Somijai nācās maksāt reparācijas PSRS, un Kymmene bija lielākais koksnes produkcijas eksportētājs.

1966. gadā Kymmene kopā ar Kaukas Oy Rietumvācijā dibināja papīrfabriku Nordland Papier GmbH, kas darbu sāka 1969. gadā. 1960. gadu beigās Kanādā, Britu Kolumbijā Kymmene (25 %) kopā ar Enso-Gutzeit (50 %) un Tampella (25 %) realizēja kokapstrādes un papīra ražošanas projektu Eurocan Pulp & Paper Ltd.. Vēlāk Eurocan piedzīvoja finansiālas grūtības, un Tampella pārdeva savas akcijas Kymmene, bet 1979. gadā tās pārpirka Enso-Gutzeit.

1960. gadu beigās uzņēmums dibināja tirdzniecības organizāciju Kymmene-Star, pārtraucot dalību Somijas papīrfabriku asociācijā. 1970. gadu sākumā Kymmene darbība bija organizēta septiņās nozarēs: papīrs, celuloze, konversija, ķīmiskās vielas, metālapstrāde, koku zāģētavas un plākšņu ražošana. 1970. gadā Kymmene kopā ar Apvienotās Karalistes Laporte Industries Ltd. un Beļģijas Solvay & Cie S.A. dibināja kopuzņēmumu Oy Finnish Peroxides Ab, lai nodrošinātu vajadzību pēc peroksīda.

1970. gados ASV, Misisipi Kymmene dibināja meitas uzņēmumu River Forest Products Inc. 1975. gadā tika iegādāts Sawmill and Brick Works ar tā meitas uzņēmumu Star Paper Mill Co. Ltd. 1977. tika iegūtas Francijas uzņēmuma Papeteries Boucher SA vairākuma kapitāldaļas. Pēc 1973. gada naftas krīzes kritās pieprasījums pēc papīra izstrādājumiem, un Kymmene piedzīvoja finansiālas grūtības. Pēc markas devalvācijas 1970. gadu beigās eksports uzlabojās. 1976. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Kymi Kymmene Oy.

1980. gadu sākumā kokrūpniecībā un metalurģijā notika pārmaiņas. 1981. gadā tika slēgta Bērnesleja papīrfabrika, kas bija nerentabla. 1982. gada beigās Kymmene ieguva elektroaprīkojuma ražošanas uzņēmuma Oy Strömberg Ab vairākuma kapitāldaļu. 1983. gadā abi uzņēmumi apvienojās, izveidojot Kymi–Strömberg Oy. Uzņēmumu apvienošanās nedeva cerētos rezultātus, un 1986. gadā Strömberg tika pārdots Zviedrijas uzņēmumam ASEA (tagad ABB). Uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Kymmene Oy. 1980. gadu vidū Kymmene pārdeva savas metālapstrādes operācijas (Högforsin), turpmāk koncentrējoties tikai uz koksnes pārstrādi. Francijā tika slēgta Boucher fabrika.

1986. gada janvārī Kymmene apvienojās ar papīra ražotāju Kaukas Oy. 1987. gadā tika nopirkts uzņēmums Caledonian Paper plc. 1988. gadā Kymmene apvienojās ar finiera un celulozes ražotāju Oy Wilh. Schauman Ab. Uzņēmums nolēma darboties tikai divās nozarēs, tādēļ tika pārdota Juankoski plākšņu fabrika, Kouvola drukāšanas operācijas un paškopējošā papīra ražošanas fabrika. 1980. gadu beigās Kymmene kļuva par lielāko kokapstrādes uzņēmumu Somijā. 1990. gadā tika nopirkts uzņēmums Chapelle Darblay S.A.

1991. gadā no uzņēmuma Nokia tika iegūtas ķīmisko vielu ražošanas uzņēmuma Finnish Chemicals Oy 50 % kapitāldaļas.^[1] 1990. gadu sākumā Kymmene plānoja apvienoties ar korporāciju Repola. Abu uzņēmumu akcionāri to atbalstīja, un arī Eiropas Komisija to akceptēja.^[2] Abi uzņēmumi sāka darboties kā vienota vienība 1995. gada novembrī, bet oficiāli apvienošanās stājās spēkā 1996. gada 1. maijā.^[3]^[4] Jaunā uzņēmuma nosaukums bija UPM-Kymmene.