Misisipi (štats)
- Šis raksts ir par Misisipi štatu. Par citām jēdziena Misisipi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Misisipi | |||||
| Mississippi | |||||
| — ASV štats — | |||||
|
|
|||||
|
|||||
| Devīze: Virtute et armis | |||||
| Pārvaldes centrs | Džeksona | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | angļu valoda | ||||
| Valsts | |||||
| Dibināts | 1817. gada 10. decembrī (20. ASV pavalsts) |
||||
| Administrācija | |||||
| - Gubernators | Teits Rīvss (R) | ||||
| - Vicegubernators | Delberts Hozmens (R) | ||||
| Platība | |||||
| - Kopējā | 125 443 km² | ||||
| - Sauszeme | 121 607 km² | ||||
| - Ūdens | 3 940 km² | ||||
| Iedzīvotāji (2024) | |||||
| - Kopā | 2 943 045 | ||||
| - Blīvums | 23,5/km² | ||||
| - Rasu sastāvs | baltie — 57,9 % melnādainie — 37,6 % latino — 3,6 % indiāņi — 1,6 % aziāti — 1,5 % |
||||
| - Reliģijas | protestanti — 74 % nereliģiozi — 15 % katoļi — 8 % |
||||
| ISO 3166 kods | US-MS | ||||
| Mājaslapa: ms | |||||
Misisipi ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidu reģionā. Misisipi galvaspilsēta ir Džeksona. Misisipi robežojas ar Alabamas, Ārkanzasas, Luiziānas un Tenesī štatiem, kā arī ar Meksikas līci.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Pirms eiropiešu ienākšanas šeit dzīvoja čoktavi, čikasavi, natčēzi un citas pamatiedzīvotāju ciltis.
16. gadsimtā teritoriju izpētīja spāņu pētnieks Ernando de Soto, bet vēlāk tajā ieradās franči, briti un spāņi. 1798. gadā Misisipi kļuva par ASV teritoriju, un 1817. gada 10. decembrī tā tika uzņemta Savienībā kā 20. štats.
19. gadsimtā štata ekonomika balstījās uz kokvilnas plantācijām un vergu darbu, tāpēc, sākoties strīdiem par verdzības nākotni, Misisipi 1861. gada 9. janvārī kā otrais štats pēc Dienvidkarolīnas atdalījās no Savienības un pievienojās Konfederācijai. Pilsoņu kara laikā īpaši nozīmīgs bija Viksburgas aplenkums (1863), kas deva Savienībai kontroli pār Misisipi upi un kļuva par lūzuma punktu karā.
Pēc kara štats piedzīvoja smagas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, bet 20. gadsimtā tas kļuva par vienu no pilsoņu tiesību kustības centriem.
Mūsdienās Misisipi pazīstams ar savu bagāto kultūras mantojumu, īpaši kā blūza dzimtene, lai gan joprojām saskaras ar ekonomiskām un sociālām problēmām.
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Pēc tautas skaitīšanas datiem 2020. gadā štatā bija 2 963 914 iedzīvotāji. Pēc rases pazīmēm 59% iedzīvotāju ir baltādainie, bet 37% — melnādainie. Vairums iedzīvotāju ir protestanti. Lielākā konfesija ir baptisti (907 384), tiem seko metodisti (204 165). Romas katoļu baznīcai pieder 112 488 iedzīvotāju. Pēc socioloģiskās aptaujas datiem 2009. gadā 63% Misisipi iedzīvotāju apmeklēja baznīcu reizi nedēļā, kas ir augstākais rādītājs starp visiem ASV štatiem. Kopš 2020. gada štata gubernators ir Teits Rīvs no Republikāņu partijas.
Lielākās pilsētas
[rediģēt | labot pirmkodu]| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits |
|---|---|---|
| 1 | Džeksona | 173 514 |
| 2 | Galfporta | 67 793 |
| 3 | Sauthevena | 48 982 |
| 4 | Hetisbērga | 45 989 |
| 5 | Biluksi | 44 054 |
| 6 | Meridiana | 41 148 |
| 7 | Tupelo | 34 546 |
| 8 | Grīnvila | 34 400 |
| 9 | Olaivbranča | 33 484 |
| 10 | Hornleika | 26 066 |
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Misisipi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
| Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|