Pāriet uz saturu

Misisipi (štats)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Misisipi štatu. Par citām jēdziena Misisipi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Misisipi
Mississippi
  ASV štats  
Misisipi Universitāte
Misisipi Universitāte
Misisipi Universitāte
Flag of Misisipi
Karogs
Official seal of Misisipi
Emblēma
Coat of arms of Misisipi
Ģerbonis
Devīze: Virtute et armis
Misisipi atrašanās vieta ASVMisisipi atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Džeksona
Oficiālā valoda angļu valoda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Amerikas Savienotās Valstis
Dibināts 1817. gada 10. decembrī
(20. ASV pavalsts)
Administrācija
 - Gubernators Teits Rīvss (R)
 - Vicegubernators Delberts Hozmens (R)
Platība 
 - Kopējā 125 443 km²
 - Sauszeme 121 607 km²
 - Ūdens 3 940 km²
Iedzīvotāji (2024)
 - Kopā 2 943 045
 - Blīvums 23,5/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 57,9 %
melnādainie — 37,6 %
latino — 3,6 %
indiāņi — 1,6 %
aziāti — 1,5 %
 - Reliģijas protestanti — 74 %
nereliģiozi — 15 %
katoļi — 8 %
ISO 3166 kods US-MS
Mājaslapa: ms.gov
Misisipi Vikikrātuvē

Misisipi ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidu reģionā. Misisipi galvaspilsēta ir Džeksona. Misisipi robežojas ar Alabamas, Ārkanzasas, Luiziānas un Tenesī štatiem, kā arī ar Meksikas līci.

Pirms eiropiešu ienākšanas šeit dzīvoja čoktavi, čikasavi, natčēzi un citas pamatiedzīvotāju ciltis.

16. gadsimtā teritoriju izpētīja spāņu pētnieks Ernando de Soto, bet vēlāk tajā ieradās franči, briti un spāņi. 1798. gadā Misisipi kļuva par ASV teritoriju, un 1817. gada 10. decembrī tā tika uzņemta Savienībā kā 20. štats.

19. gadsimtā štata ekonomika balstījās uz kokvilnas plantācijām un vergu darbu, tāpēc, sākoties strīdiem par verdzības nākotni, Misisipi 1861. gada 9. janvārī kā otrais štats pēc Dienvidkarolīnas atdalījās no Savienības un pievienojās Konfederācijai. Pilsoņu kara laikā īpaši nozīmīgs bija Viksburgas aplenkums (1863), kas deva Savienībai kontroli pār Misisipi upi un kļuva par lūzuma punktu karā.

Pēc kara štats piedzīvoja smagas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, bet 20. gadsimtā tas kļuva par vienu no pilsoņu tiesību kustības centriem.

Mūsdienās Misisipi pazīstams ar savu bagāto kultūras mantojumu, īpaši kā blūza dzimtene, lai gan joprojām saskaras ar ekonomiskām un sociālām problēmām.

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2020. gadā štatā bija 2 963 914 iedzīvotāji. Pēc rases pazīmēm 59% iedzīvotāju ir baltādainie, bet 37% — melnādainie. Vairums iedzīvotāju ir protestanti. Lielākā konfesija ir baptisti (907 384), tiem seko metodisti (204 165). Romas katoļu baznīcai pieder 112 488 iedzīvotāju. Pēc socioloģiskās aptaujas datiem 2009. gadā 63% Misisipi iedzīvotāju apmeklēja baznīcu reizi nedēļā, kas ir augstākais rādītājs starp visiem ASV štatiem. Kopš 2020. gada štata gubernators ir Teits Rīvs no Republikāņu partijas.

Lielākās pilsētas

[rediģēt | labot pirmkodu]
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits
1 Džeksona 173 514
2 Galfporta 67 793
3 Sauthevena 48 982
4 Hetisbērga 45 989
5 Biluksi 44 054
6 Meridiana 41 148
7 Tupelo 34 546
8 Grīnvila 34 400
9 Olaivbranča 33 484
10 Hornleika 26 066

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]