Kārlis Lācis
Kārlis Lācis (dzimis 1977. gada 21. septembrī Tukumā) ir latviešu komponists, pianists un mūzikas ierakstu producents.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]K. Lācis dzimis Tukumā, izglītību ieguvis Kandavas bērnu mūzikas skolas Klavieru klasē, līdz 1992. gadam mācījies Kandavas vidusskolā. Mācības turpinājis J. Mediņa Rīgas mūzikas koledžā klavieru specialitātē (1992—1997) un Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur mācījies klavierspēli pie Jura Kalnciema, 2001. gadā iegūstot bakalaura grādu un 2005. gadā maģistra grādu. Studējis arī kompozīciju pie Jura Karlsona (2001—2002).[1]
Komponists strādā gan akadēmiskajā un kora mūzikā, gan arī komponē mūziku teātra izrādēm, tai skaitā ir mūziklu "Pūt, vējiņi" (2011, Liepājas teātrī), "Oņegins" (2013, Dailes teātrī), "Žanna d'Arka" (2016, Dailes teātrī) un "Kazanova" (2017, Puškina teātrī, Maskavā) autors. Pievērsies arī džezam un popmūzikai. Sadarbojies ar izcilākajiem Latvijas mūziķiem, ilgstoši sadarbojies ar Intaru Busuli, piedalījies Dziesmu svētku koncertos. Pazīstams ne tikai kā komponists, bet arī kā pianists un producents.
Saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada muzikālā izrāde" par mūziklu “Pūt, vējiņi” (2011) un “Oņegins” (2013). K. Lācim piešķirta arī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva nominācijā "Gada albums bērniem" par albumu "Lāču tēta dziesmas" (2011), kuru ierakstījis bērnu ansamblis "Dzeguzīte" kopā ar solistiem. Laikraksta “Diena" gada balva kultūrā par skaņdarbu “Mirkļa izvēles vilinājums” simfoniskajam orķestrim (2006), kā arī albumu un koncertprogrammu “Ziedonis. Lācis. Sievietes” un dziesmu ciklu Mežā (2013).
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kārlis Lācis ir precējies ar komunikācijas speciālisti Vinetu Vilisteri-Lāci, audzina divus dēlus. Dēls Francis Lācis ir profesionāls basketbolists. Brīvajā laikā K. Lācis nodarbojas ar orientēšanās sportu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Lācis
- Kārlis Lācis izrades.lv
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kārlis Lācis , Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs Arhivēts 2013. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē.