Pāriet uz saturu

Basketbols

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Basketbolists)
Basketbols
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns FIBA
Pirmsākumi 1891. gads Springfīlda, Masačūsetsa, ASV
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Kontakts
Komandas 12 līdz 15 (5 uz laukuma katrai komandai)
Jaukts dzimums Atsevišķs
Veids Iekštelpu vai ārpustelpu
Olimpiskās spēles Kopš 1936. gada

Basketbols (angļu: basketball, no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951. gadam arī groza bumba, sarunvalodā basītis vai baskets,[1] ir sporta veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (grozam), ievērojot īpašus noteikumus.

Kopš basketbola izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā, 1891. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā (YMCA); pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē.

Basketbolu pamatā spēlē telpās — basketbola laukumā. Punkti tiek gūti, iemetot bumbu cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi (driblējot) vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts (piezīme) ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu. Basketbolā spēlētājiem ir 5 pozīcijas laukumā:

  1. Saspēles vadītājs
  2. Uzbrūkošais aizsargs
  3. Vieglais uzbrucējs
  4. Spēka uzbrucējs
  5. Centrs

Laika gaitā basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids.

Basketbola vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džeimss Neismits

1891. gada decembrī Makgilas universitātes fiziskās kultūras un YMCA (mūsdienās — Springfīldas Universitāte) doktors Džeimss Neismits[2] radīja iekštelpu sporta spēli, lai skolēni saglabātu labāku fizisko kondīciju Jaunanglijas štata aukstajās ziemās. Pēc vairāku ideju atraidīšanas, viņš uzrakstīja basketbola noteikumus un 305 cm augstumā piestiprināja persiku grozu. Atšķirībā no mūsdienās zināmā basketbola, Neismits groza pamatu bija atstājis neskartu. Tātad pēc katra precīzā metiena bumba nevis nokrita zemē, bet gan palika grozā.

1906. gadā persiku grozs tika aizvietots ar metāla stīpu, kas turējās pie vairoga. Basketbols tika spēlēts ar futbola bumbu. Ikreiz, kad kāds raidīja bumbu grozā, viņa komandai pieskaitīja punktu. Uzvarēja komanda ar visvairāk gūtajiem punktiem, tāpat kā mūsdienās.[3] Grozi tika pienagloti pie vairogiem, kas atradās vienā līmenī ar balkonu līdzjutējiem. Taču drīz vien skatītāji sāka pārtvert grozā raidītās bumbas.

Neismits jebkuru jauno ieviesumu basketbolā smalki aprakstīja dienasgrāmatā, kuru 2006. gadā publicēja viņa mazmeita. Viņš savos pierakstos jauno spēli nodēvēja par "Groza bumbu".[4]

Pirmā oficiālā spēle tika aizvadīta "YMCA" sporta zālē 1892. gada 20. janvārī, tajā piedalījās deviņi spēlētāji. Mačs beidzās ar rezultātu 1:0, vienīgais precīzais metiens grozā tika raidīts no 7,6 metru attāluma. Laukums bija par pusi mazāks nekā mūsdienu NBA laukums. Laika posmā no 1897. līdz 1898. gadam vienības ar pieciem basketbolistiem kļuva par standartu.

Sieviešu basketbola pirmssākumi meklējami 1892. gadā. Smita koledžā fiziskās audzināšanas skolotāja Senda Berensona pielāgoja Neismita izstrādātos noteikumus sievietēm. Neilgi pēc darba iegūšanas koledžā, Berensona devās pie Neismita, lai labāk apgūtu jaunizveidoto spēli. Iedvesmojusies no spēles sniegtajām iespējām, skolotāja 1893. gada 21. martā organizēja pirmo sieviešu basketbola maču. Tajā piedalījās Smita koledžas skolnieces. Viņas rediģētie noteikumi tika publicēti 1899. gadā.

Nacionālā basketbola asociācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā tika dibināta Amerikas Basketbola asociācija (angļu: Basketball Association of America) (BAA). Tajā sacentās sava aroda labākie speciālisti. Pirmā spēle tika aizvadīta Ontārio, Kanādā, starp Toronto "Huskies" un Ņujorkas "Knicks". Pēc trim sezonām līgu pārdēvēja par Nacionālo Basketbola asociāciju. 1967. gadā izveidojās Amerikāņu Basketbola asociācija (angļu: American Basketball Association). Tā ik pa laikam apdraudēja NBA pastāvēšanu, taču 1976. gadā abas līgas apvienojās. Mūsdienās NBA ir pasaules labākā līga popularitātes, finanšu un sacensību līmeņa ziņā.

NBA pabijuši vairāki slaveni basketbolisti. Piemēram, Džordžs Mikans bija pirmais dominējošais centra spēlētājs līgā; driblēšanas virtuozs Bobs Kouzijs un aizsardzības ģēnijs Bills Rasels no Bostonas "Celtics". Vēl ir lērums leģendāru basketbolistu kā Lerijs Bērds, Vilts Čemberlens, Oskars Robertsons, Džūljuss Īrvings, Karīms Abduldžabārs u.c.

Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija jeb WNBA savu darbu sāka 1997. gadā. Lai gan tā draudēja izjukt, vairākas spēlētājas ļāva saglabāt līgas popularitāti. Citas sieviešu basketbola līgas kā Amerikas Basketbola līga beigušas pastāvēt WNBA popularitātes dēļ.

2001. gadā NBA dibināja attīstības līgu NBDL. Šobrīd tajā piedalās 16 komandas.

Filipīnu Basketbola asociācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filipīnu Basketbola asociācija (FBA) ir otra vecākā profesionālā basketbola līga pasaulē. Pirmais mačs tika aizvadīts 1975. gada 9. aprīlī Araneta kolizejā, Kubao pilsētā.

FBA spēlējuši tādi basketbolisti kā Garijs Deivids, Džeimss Japs, Villijs Millers, Kellijs Viljamss un Sairuss Badžio. Taču no veterāniem jāpiemin Bendžijs Parass, Roberts Javorskijs, Ramons Fernandezs u.c.

Starptautiskais basketbols

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) tika dibināta 1932. gadā. Pirmās dalībvalstis bija Argentīna, Čehoslovākija, Grieķija, Itālija, Latvija, Portugāle, Rumānija un Šveice. Tolaik tā vēl pārraudzīja tikai amatierus. Federācijas saīsinājums radies no franču valodas (franču: Fédération Internationale de Basketball Amateur).

Vīriešu basketbola turnīrs Olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļauts 1932. gadā Berlīnē, lai gan jau 1904. gada spēlēs tika aizvadīts demonstratīvs turnīrs. Pirmajā finālā, kas risinājās brīvā dabā, ASV izlase finālā pieveica Kanādu. Līdz šim Olimpiskajās spēlēs basketbolā dominējusi ASV valstsvienība, kas triumfējusi gandrīz visos turnīros. Pirmoreiz piekāpties nācās PSRS izlasei 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē.

1950. gadā Argentīnā tika aizvadīts pirmais Pasaules čempionāts. Pēc trim gadiem Čīlē notika pirmais Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm. Olimpiskajās spēlēs sieviešu basketbols tika iekļauts 1976. gada Monreālas Olimpiskajās spēles. ASV basketbolistēm pretestību spēja izrādīt vien PSRS, Brazīlijas un Austrālijas valstsvienības.

Katras konfederācijas pārraudzībā tiek aizvadīti kontinentālie čempionāti. Eiropas čempionāts tiek rīkots kopš 1935. gada, pirmajā čempionātā uzvaru svinēja Latvijas basketbolisti. Latvija rīkoja nākamo čempionātu, kur ieņēma 6. vietu. Kopš 1938. gada tiek rīkoti Eiropas čempionāti sievietēm. Latvijas izlase 2007. gadā izcīnīja 4. vietu. Latvijas jaunatnes basketbola izlases ir guvušas panākumus jaunatnes izlašu turnīros.

Tiesnesis piešķir personīgo piezīmi.

Spēles pamatprincips ir gūt pēc iespējas vairāk punktu nekā pretinieks. Precīzs soda metiens ir viena punkta vērts, metiens no laukuma ir divu punktu vērtē, bet precīzs raidījums aiz trīspunktu līnijas, kas pēc FIBA noteikumiem atrodas 6,75 metrus,[5][6] bet pēc NBA — 7,24 metrus no groza, dos trīs punktus.

Spēles reglaments

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mačs risinās četras ceturtdaļas. Katra ceturtdaļa ilgst 10 minūtes starptautiskajā basketbolā un 12 minūtes NBA. ASV koledžu basketbola čempionātos spēlē divus puslaikus pa 20 minūtēm, savukārt vidusskolā katra ceturtdaļa ilgst 8 minūtes. Pēc katra puslaika komandām tiek dota 15 minūšu ilga pauze. Starp katru ceturtdaļu ir 2 minūšu ilga pauze. Sākoties otrajam puslaikam, komandas samainās ar groziem, kuros raida bumbas. Kamēr bumba nav "spēlē", laiks tiek apstādināts. Šo iemeslu dēļ parasti spēle ilgst aptuveni 2 stundas.

Vienlaicīgi uz laukuma drīkst atrasties pieci spēlētāji no katras komandas. Kopumā sastāvā drīkst ietilpt 12 basketbolisti. Maiņu skaits ir neierobežots, bet tās drīkst veikt tikai, kad atļauju devuši tiesneši. Katrai komandai ir arī treneris, kurš atbild par stratēģisko plānu. Profesionālās vienībās parasti ir arī trenera asistents, menedžeris un ārsts.

Gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā katram jābūt apģērbtam speciālā formā, kas sastāv no šortiem un krekla. Katram spēlētājam jābūt skaidri redzamam numuram uz muguras. Vienā komandā numuri atkārtoties nedrīkst.

Katra trenera rīcībā ir noteikts skaits pārtraukumu, ko drīkst pieprasīt. Tie nav ilgāki par vienu minūti.

Notiekošo laukumā uzmana tiesneši, kuru skaits profesionālā basketbolā parasti nav mazāks par diviem vai lielāks

Basketbola grozs brīvā dabā.

Vienīgās ar ekipējumu saistītās lietas, bez kurām basketbolā neiztikt, ir laukums un bumba. Sacensībās obligāta prasība ir tablo.

Basketbola laukuma izmērs starptautiskās sacensībās ir 28 x 15 metru, bet NBA — 29 x 15. Lielākā daļa laukuma segumu ir no koka. Abos laukumos galos jābūt arī metāla stīpai ar tīkliņu un vairogam. Basketbola groza augstums ir 3,05 metri.

Basketbola bumbai jāpaliek laukumā, pretējā gadījumā tā tiek atdota pretējai komandai. Tāpat notiek arī, ja spēlētājs ar bumbu skrien nedriblējot, driblē ar abām rokām vienlaicīgi vai starp piesitieniem grīdai ņem to rokās. Spēlētāja roka driblējot nedrīkst atrasties zem bumbas. Ja kāds komandas pārstāvis ar bumbu šķērsojis centra līniju, tad tā paša uzbrukuma laikā vēlreiz šķērsot centra līniju nedrīkst. Bumbu arī nedrīkst spert.

Ierobežots ir laiks, kurā bumbai jāšķērso centra līnija — 8 sekundes. Kopējais uzbrukuma laiks — 24 sekundes. Iztiekot bez dribla, basketbolists bumbu rokās drīkst turēt ne ilgāk par 5 sekundēm. Atrasties "soda laukumā" uzbrukumā nedrīkst ilgāk par 3 sekundēm.

Basketbolā ir aizliegts kavēt metienu, kamēr bumba atrodas lejupejošā stāvoklī. Ja to izdara aizsargs, tad pretinieku komandai metiens tiek ieskaitīts. Ja uzbrucējs pieskaras bumbai, kura ir tieši virs groza, metiens netiek ieskaitīts, un bumba tiek atdota pretinieku komandai.

Mēģinājumu aizkavēt pretinieku spēlētāju ar neatļautu paņēmienu, basketbolā sauc par personīgo piezīmi. Visbiežāk tās piešķir basketbolistiem, kuri aizsargājas, taču nereti pārkāpumus izpelnās arī uzbrūkošie spēlētāji. Ja pret basketbolistu tiek pārkāpti noteikumi laikā, kad viņš izpilda metienu, tiek piešķirti soda metieni. Tos izpilda no 4,5 metru attāluma.

Ja spēlētājs vai treneris izrāda vāju psiholoģisko savaldību, runājot ar tiesnesi, tas drīkst piešķirt tehnisko piezīmi. Atkārtojot incidentus, iespējams izpelnīties arī diskvalificējošo sodu. Ja spēlētājs izraisa pārāk asu fizisko kontaktu ar savu pretspēlētāju, tiesnesis drīkst piešķirt nesportisku piezīmi. Basketbolists tiek noraidīts no laukuma arī tad, ja saņem pārāk daudz personīgo piezīmju. Starptautiskās sacensībās šis skaits ir piecas, bet NBA sešas. Ja komanda vienas ceturtdaļas laikā pārkāpj noteikumus piecas (FIBA) vai sešas (NBA) reizes, tad pretinieku vienībai ir iespēja mest soda metienus pēc katra soda.

Basketbola variācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Basketbola variācijas ir līdzīgi sporta veidi, kuros tiek izmantots basketbola ekipējums. Viens no basketbola paveidiem ir ratiņbasketbols. To izveidoja Otrā pasaules kara veterāni.[7] Viņi basketbolu spēlē speciāli pielāgotos ratiņkrēslos. Latvijā ratiņbasketbolam ir federācija.[8]

Ir arī dažādas ar basketbolu saistītas spēlēs, piemēram, strītbols, izsišana, acīte u.c.

  1. Juris Baldunčiks. Anglicismi latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 1989. 67. lpp. ISBN 5-7966-0078-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijā.
  2. «The Greatest Canadian Invention».
  3. «James Naismith Biography». 2007-02-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-05-31. Skatīts: 2007-02-14.
  4. «Newly found documents shed light on basketball's birth». ESPN.com. Associated Press. 2006-11-13. Skatīts: 2007-01-11.
  5. Jauna sezona, basketbolā jauni noteikumi
  6. «Tālais trīspunktnieks kā palīgs uzbrucējiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 4. septembrī.
  7. «Wheelchair Basketball». Skatīts: 2019-02-04.
  8. «Par mums». www.ratinbasketbols.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-28. Skatīts: 2019-02-04.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]