Tukums

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Tukums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tukums
pilsēta
Tukuma centrs
Tukuma centrs
Karogs: Tukums
Karogs
Ģerbonis: Tukums
Ģerbonis
Tukums (Latvija)
Tukums
Tukums
Koordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°E / 56.96667; 23.15333Koordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°E / 56.96667; 23.15333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pilsētas tiesības kopš 1795. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Tukkum, Tuckum
Platība[1]
 • Kopējā 13,4 km2
 • sauszeme 13,3 km2
 • ūdens 0,2 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 16 691
 • blīvums 1 255,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3101, LV-3102, LV-3104
Tālruņu kods (+371) 631
Mājaslapa www.tukums.lv
Tukums Vikikrātuvē

Tukums ir pilsēta Kurzemē,[4] Tukuma novada centrs. Pilsēta atrodas Slocenes upes krastos. Tukuma platība ir 12,9 km2. 2020. gadā bija 16 896 iedzīvotāji.[3] Caur pilsētu iet dzelzceļa līnijas, kas savieno Tukumu ar Jelgavu, Rīgu un Ventspili. Darbojas divas dzelzceļa stacijas — Tukums I un Tukums II, kā arī autoosta[5]. 2019. gadā šajā pilsētā tika pārstrādāta puse no Latvijas riepām. Tā ir otrā lielākā riepu pārstrādes rūpnīca Baltijas valstī. [6]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nosaukums ir cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi (mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala zeme".[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792).

Vēstures avotos Tukuma (latīņu: Tuckemen) vārds pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā. Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas caur tagadējo Jūrmalu savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar Prūsiju, uzcēla ordeņa pili. Savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu. 1445. gadā pirmo reizi pie pils pieminēts Tukuma miests.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukums kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc tam, kad 1795. gadā Krievijas impērija anektēja Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Tukums. 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā norisinājās bruņotā sacelšanās, kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki.

1990. gada 29. maijā — PSRS sabrukuma laikā — Tukums kļuva par pirmo vietu Latvijas teritorijā, kur tika novākts Ļeņina piemineklis.[8] Kopš 1995. gada pilsētā notiek ikgadējie Tukuma pilsētas svētki.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1797-2021)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
17971 232—    
18633 398+175.8%
18816 151+81.0%
18977 555+22.8%
19204 433−41.3%
19257 167+61.7%
19307 658+6.9%
19358 144+6.3%
GadsIedz.±%
19416 926−15.0%
195910 832+56.4%
197014 760+36.3%
197918 895+28.0%
198921 439+13.5%
200018 886−11.9%
201118 402−2.6%
201218 078−1.8%
GadsIedz.±%
201317 787−1.6%
201417 606−1.0%
201517 563−0.2%
201617 369−1.1%
201717 075−1.7%
201816 937−0.8%
201916 999+0.4%
202116 691−1.8%

Tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni igauņi vācieši tatāri un citi
1863 3398 492 114 krievi 0 14 0 1802 0 0 970 0 6
1881 6151 1988 107 krievi 0 3 0 2858 4 0 1189 0 2
1897 7555 3940 120 6 0 25 8 2296 0 2 1152 4 2
1925 7167 5507 89 2 nez. 43 22 1025 nez. 4 378 nez. 97
1930 7658 5937 95 44 nez. 41 22 968 nez. 11 448 nez. 92
1935 8144 6358 100 59 nez. 68 35 953 nez. 12 451 nez. 108
1989 21439 14097 4849 680 839 201 144 52 359 14 25 46 132
2000 18886 14393 2745 481 346 202 129 25 444 14 nez. nez. 107
2011 18402 15309 1897 340 262 138 133 nez. nez. nez. nez. nez. 323


Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā atrodas Latvijas Universitātes (pirms tam Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas) Tukuma filiāle. Pilsētā darbojas arī sešas vispārizglītojošās skolas. No tām viena ir ģimnāzija (Tukuma Raiņa ģimnāzija), divas vidusskolas (Tukuma 2. vidusskola un Tukuma 3. vidusskola) un viena vakara un neklātienes skola (Tukuma vakara un neklātienes vidusskola), kā arī trīs pamatskolas (Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola, Tukuma 2. pamatskola un Tukuma internātpamatskola).

Par jaunākajiem tukumniekiem rūpējas 5 pirmskolas izglītības iestādes. Bez šīm izglītības iestādēm šeit darbojas arī Tukuma Mūzikas skola un Tukuma Mākslas skola, kurās skolēni var darboties ārpusskolas nodarbībās. Sporta nodarbības piedāvā Tukuma Sporta skola.[9]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā darbojās Kultūras nams, kas ir daudzfunkcionāla pašvaldības kultūras institūcija, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt kultūras un mākslas pieejamību un mūžizglītību pilsētas un novada iedzīvotājiem. Tas veic saimniecisko un administratīvo darbu, organizē amatiermākslas kolektīvu nodarbības, kā arī īsteno pasākumus un citas kultūras nama aktivitātes, balstoties gan gadiem krātās tradīcijās, gan domājot par pilsētas un kultūras nama attīstību nākotnē.[10]

Tukuma muzejs ir kultūrvides muzejs, kura krājumā ir izcila Latvijas modernās mākslas un historisma laikmeta muižu kungu māju interjera kolekcijas, Tukuma, Engures, Jaunpils, Kandavas novadu kultūrvēstures liecības, tostarp arī šo novadu etnogrāfisko tērpu un tekstīliju kolekcija, kas papildinās galvenokārt dāvinājumu veidā. Muzeja ekspozīcijas, mākslas, vēstures un etnogrāfijas izstādes, izglītojošās programmas, tālākizglītības kursi un kultūras pasākumi, plašais zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju klāsts top pētnieciskā darba rezultātā un sadarbībā ar daudziem Latvijas muzejiem un citām pētnieciskajām un atmiņas institūcijām.[11]

Tukuma bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas iegūšanas un pašizglītošanās vieta. Tā nodrošina informācijas avotu sistematizāciju, kā arī drukāto darbu, elektronisko avotu un citu dokumentu pieejamību iedzīvotājiem. Bibliotēka iedzīvotājiem nodrošina vairāk kā 73 800 drukāto darbu, 90 periodisko izdevumu, bezmaksas pieeju internetam un bibliotēkas veidotajām un abonētajām datubāzēm.[12]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma novadā pēc teritorijas ir izvietotas dažādas uzņēmējdarbības nozares. Divas galvenās rūpniecības teritorijas ir Tukums un Pūre. Pakalpojumu un tirdzniecības zona izvietota Tukuma pilsētā. Lauksaimniecības un mežistrādes teritorijas aptver gandrīz visu pārējo novadu.

Tukuma pilsēta atrodas ērtā vietā arī no loģistikas viedokļa, jo pilsēta atrodas pāris kilometru attālumā no A10 autoceļa (Rīga - Ventspils). Attālums līdz Rīgai – 66 km, Ventspilij – 125 km, Liepājai – 168 km, Jelgavai – 54 km. Pilsētai cauri ved dzelzceļš, pa kuru regulāri kursē pasažieru vilcieni uz Rīgu un Jūrmalu, kā arī notiek kravu pārvadājumi. Cits nozīmīgs infrastruktūras objekts ir lidosta – Jūrmala Airport. Lidosta atrodas aptuveni 5 km no Tukuma robežas.

Lielākie uzņēmumi Tukumā ir "AS Tukuma piens", "SIA Skonto Plan Ltd", "SIA Skonto būve", "SIA Dekšņi", "SIA CSK Steel", "AS Tukuma straume", "SIA Vītoli AMI" un "SIA Telms".[13]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā darbojās Sporta skola, kura dibināta 1954 .gadā. Tajā ir 6 profesionālās ievirzes programmas: basketbols, ložu šaušana, vieglatlētika, volejbols, futbols un mākslas vingrošana.[14]

Pilsētā ir arī ledus halle ar 58 x 28 m lielu ledus laukumu un tribīnēm ar 820 sēdvietām skatītājiem un tikpat daudz stāvvietām. Ledus laukums atbilst treniņu un sacensību rīkošanas prasībām hokejā un daiļslidošanā. Ikdienā hallē regulāri trenējas „Hokeja klubs Tukums” jaunie hokejisti un daiļslidotāji, kā arī amatieru hokeja komandas, notiek vietējā mēroga hokeja čempionāta spēles, bet darba dienu rīta stundās un nedēļas nogalēs darbojas publiskā slidotava.[15]

Tukumā ir tādi sporta klubi, kā FK Tukums 2000, HK Tukums (hokejs), BK Tukums (basketbols), Tukuma vieglatlētikas klubs un Riteņbraukšanas klubs "KMK".[16]

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Dumpes piemineklis
  • Artas Dumpes piemineklis - uzstādīts 1975. gadā. Lai arī pieminekļa nosaukums ir "Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem" un oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, tēlniecei jau tad, kad pieminekli veidojusi, bijusi arī pieminekļa būtības otrā versija. Viņa šo pieminekli veidoja kā latviešu spēka simbolu - vientuļu Kurzemes ozolu lauka vidū, ar nosaukumu "Ozols - spēka zari". Tā vidū atrodas māte, kas satur abās malās dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs.[17]
  • Durbes pils - uzbūvēta 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta.[18] Pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā.[19]
  • Pils tornis - uzskata, ka pils celtniecība uzsākta 1277. gadā. No lielās Livonijas ordeņa pils saglabājies vien neliels mūra fragments, savukārt 18. gadsimtā uzbūvētajā pils tornī pārmaiņus atradušās telpas gan cietuma, gan kroņa magazīna (labības klēts) vajadzībām.[20]
  • Mākslas muzejs - Tukumā atrodas pirmais mākslas muzejs Latvijā, kurš izveidots 1935. gada decembrī, bet pirmo izstādi vēris vaļā 1936. gada janvārī.[21]
  • Galerija "Durvis" - apskatāmas mūsdienu mākslas izstādes un nopērkami suvenīri piemiņai no Tukuma. Senatnīgo elpu galerijai piešķir tās iekārtošanas laikā atklātas 18. gadsimta rokoko stila durvis.[22]
  • Brīvības laukums - vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Līdz 1990. gadam, pašā pilsētas centrā, savu vietu bija ieņēmis Ļeņina piemineklis, bet mūsdienās laukumu rotā soliņi atpūtai, krāšņas puķu dobes un strūklaka.[23]
  • Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis - par godu Latvijas valsts simtgadei Tukuma vecpilsētā 2018. gada novembrī tika atklāts Z. A. Meierovica piemineklis. Tā autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce. Tas atrodas skvērā pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs.[24]
  • Durbes estrāde - Durbes parks kā kultūras norišu vieta izmantota jau sen. Tajā tikuši rīkoti Līgo svētki, lai izkoptu vietējo sabiedrisko dzīvi. 1928. gadā pirmajos Tukuma novada dziesmu svētkos kā goda viesi piedalījās dzejnieks Rainis, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un citas augstas valsts amatpersonas. 1957. gadā Durbes estrāde tika nopostīta lielajā vētrā, 1963. gadā tika uzbūvēta mūsdienās redzamā Durbes estrādes koka konstrukciju būve.[25]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumam ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Latviešu vēsturisko zemju likums
  5. D. Brahmane, J. France, V. Zīverte, A. Staprāne. Tukuma novada ģeogrāfija. Atēna, 1996. ISBN ISBN 9984-9164-1-3.
  6. «Half of Latvia’s tires to be recycled in new plant in Tukums». www.themayor.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-02. Skatīts: 2020-06-30.
  7. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 502. lpp.
  8. «Tukumā atvērta Ļeņina pieminekļa laika kapsula no 1967. gada». diena.lv. LETA. 2017. gada 7. novembris. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
  9. «Tukuma sporta skola». Tukums.lv. Skatīts: 2012. gada 29. februārī.[novecojusi saite]
  10. «Par Tukuma pilsētas Kultūras namu». Tkna (angļu). Skatīts: 2022-05-21.
  11. «Tukuma muzejs». www.tukumamuzejs.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  12. Egmonts Ievitis. «Par mums». Tukuma bibliotēka (lv-LV). Skatīts: 2022-05-21.
  13. «Uzņēmējdarbības vide Tukuma pilsētā un novadā». Skatīts: 2022. gada 23. maijs.
  14. «Par skolu | Tukuma sporta skola». www.tukumasportaskola.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  15. «Tukuma Ledus Halle - Ledus laukums». www.tlh.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  16. «Sporta klubi | Tukuma novada dome». www.tukums.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
  17. «Artas Dumpes piemineklis Tukumā - Pieminekļi un skulptūras - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  18. «Durbes pils - Muižas un pilis - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  19. «Tukuma muzejs». www.tukumamuzejs.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  20. «Tukuma Pils tornis - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  21. «Tukuma Mākslas muzejs - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  22. «Galerija "Durvis" - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  23. «Brīvības laukums ar strūklaku Tukumā - Ēkas, ielas un citas būves - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  24. «Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis - Pieminekļi un skulptūras - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  25. «Durbes estrāde - Ēkas, ielas un citas būves - Ko skatīt? - Tukums». www.visittukums.lv. Skatīts: 2022-05-21.
  26. 26,0 26,1 26,2 26,3 26,4 26,5 26,6 Starptautiskā sadarbība tukums.lv 2022. gada 9. jūlijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]