Lāšons

Lāš(s)ons^[1] (zviedru: Larsson (IPA: [¹lɑːʂɔn]) — 'Lāša dēls', no personvārda Lāšs (Lars); sieviešu dzimtē Lāš(s)one) ir izplatīts zviedru cilmes uzvārds, kam dāņu un norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Larsens (Larsen). Cilvēki ar šo uzvārdu:

Ādams Lāšons (Adam Larsson; 1992) — Zviedrijas hokejists;
Džordans Lāšons (Jordan Larsson; 1997) — Zviedrijas futbolists;
Ērnsts Lāšons (Ernst Larsson; 1897—1963) — Zviedrijas šahists;
Gustavs Lāšons (Gustav Larsson; 1980) — Zviedrijas šosejas riteņbraucējs;
Henriks Lāšons (Henrik Larsson; 1971) — Zviedrijas futbolists;
Jūhans Lāšons (Johan Larsson; 1992) — Zviedrijas hokejists;
Kārls Lāšons (Carl Larsson; 1853—1919) — Zviedrijas gleznotājs un interjera dizainers;
Sebastians Lāšons (Sebastian Larsson; 1985) — Zviedrijas futbolists;
Stīgs Lāšons (Stig Larsson; 1954—2004) — Zviedrijas žurnālists un rakstnieks.

Skatīt arī

Larsens

Atsauces

↑ Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Lielākai daļai zviedru uzvārdu ar sastāvdaļu -son vārda vidū parādās divi s. Katrs s pieder savai vārda daļai: pirmais s ir ģenitīva galotne, bet otrs ietilpst vārdā son 'dēls': Gustavs-son 'Gustava dēls'. Ģenitīva galotnes nav tad, ja salikteņa pirmo daļu veido īpašvārdi, kas beidzas ar -rs – Anders-, Lars-. Šajos vārdos burtkopu -rs- izrunā [ʂ], turklāt r klātbūtne ietekmē arī otra s izrunu: [andəʂon], [la:ʂon]. Konsekventi lietojot izrunas principu, šādi uzvārdi latviski rakstāmi Andešons un Lāšons. Tomēr īpašvārdu atveidē izskaņas rakstība -sons ir ļoti nostiprinājusies, tādēļ analoģijas labad varētu būt pieļaujami arī varianti Andešsons, Lāšsons u. c.

Šajā lapā uzskaitīti cilvēki ar uzvārdu Lāšons. Ja Tevi uz šo lapu atveda kāda iekšējā saite, kam būtu jāved uz rakstu par noteiktu cilvēku, lūdzu, izlabo šo saiti, tai pievienojot attiecīgā cilvēka vārdu(-s).

[1] Snorre Karkonens-Svensons. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003. 332. lpp. ISBN 978-9-98-471309-0. Lielākai daļai zviedru uzvārdu ar sastāvdaļu -son vārda vidū parādās divi s. Katrs s pieder savai vārda daļai: pirmais s ir ģenitīva galotne, bet otrs ietilpst vārdā son 'dēls': Gustavs-son 'Gustava dēls'. Ģenitīva galotnes nav tad, ja salikteņa pirmo daļu veido īpašvārdi, kas beidzas ar -rs – Anders-, Lars-. Šajos vārdos burtkopu -rs- izrunā [ʂ], turklāt r klātbūtne ietekmē arī otra s izrunu: [andəʂon], [la:ʂon]. Konsekventi lietojot izrunas principu, šādi uzvārdi latviski rakstāmi Andešons un Lāšons. Tomēr īpašvārdu atveidē izskaņas rakstība -sons ir ļoti nostiprinājusies, tādēļ analoģijas labad varētu būt pieļaujami arī varianti Andešsons, Lāšsons u. c.

[1]