Lainas salas

Lainas salas
	Ieeja Tabuaeranas lagūnā
	Lainas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	4°0′0″S 154°58′0″W / 4.00000°S 154.96667°WKoordinātas: 4°0′0″S 154°58′0″W / 4.00000°S 154.96667°W
Salu skaits	11
Platība	503,9 km²
Garums	2334 km
Administrācija
Valsts	Kiribati
Teritorija	ASV Mazās Aizjūras Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji	9425 (2012)
	Lainas salas Vikikrātuvē

Lainas salas (angļu: Line Islands) vai Centrālās Polinēzijas Sporādas^[1] ir vairāk kā 2000 km gara koraļļu salu un atolu virkne Klusā okeāna centrālajā daļā. Sastāv no astoņiem atoliem, trim atsevišķām salām un diviem pārplūstošiem koraļļu rifiem. Lielākā daļa salu ietilpst Kiribati valsts sastāvā, bet Džērvisa sala, Palmiras atols un Kingmana rifs pieder ASV kā neinkorporēta teritorija. Apdzīvoti ir tikai Kirisimasi (pasaulē pēc sauszemes platības lielākais atols), Tabuaeranas un Terainas atoli. Salas izvietojušās abpus ekvatoram, no kura angliskā nosaukuma (The Line) cēlies salu grupas nosaukums.

Kā pirmo no Lainas salām 1777. gada 24. decembrī Džeimss Kuks atklāja Kirisimasi. 19. gadsimta 50. gados saskaņā ar Gvano salu aktu ASV visas arhipelāga salas pasludināja par savu īpašumu, bet Lielbritānija lielāko daļu no tām apstrīdēja. 1888. gadā Lielbritānija anektēja Kirisimasi un Tabuaeranas atolus Kluso okeānu šķērsojošas telegrāfa līnijas izbūvei. 1950. un 1960. gados Kirisimasi un Moldena salas tuvumā Lielbritānija un ASV izmēģināja atomieročus.^[2] Kopš 1979. gada britu īpašumā bijušās salas ir Kiribati valsts sastāvā.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 411. lpp.
↑ «CIA Factbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. janvārī. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī. Arhivēts 2017. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lainas salas.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Line Islands

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 411. lpp.

[2] «CIA Factbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. janvārī. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī. Arhivēts 2017. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]