Pāriet uz saturu

Džeimss Kuks

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par jūrasbraucēju. Par citām jēdziena Kuks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Džeimss Kuks
James Cook
Džeimss Kuks
Personīgā informācija
Dzimis 1728. gada 7. novembrī
Martona, Jorkšīra, Anglija (tagad Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1779. gada 14. februārī (50 gadi)
Kealakekua līcis Havajas (tagad Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV)
Tautība anglis
Paraksts

Džeimss Kuks (angļu: James Cook; dzimis 1728. gada 7. novembrī [v.s. 27. oktobrī], miris 1779. gada 14. februārī) bija angļu jūrasbraucējs, pētnieks un kartogrāfs, kurš vadīja trīs ekspedīcijas Klusajā un Dienvidu okeānā laika posmā no 1768. līdz 1779. gadam.

Viņš atklāja Havajas un daudzas citas salas, tāpat viņš pirmais apkuģoja ap Jaunzēlandi. Meklējot Ziemeļu jūrasceļu no Klusā uz Atlantijas okeānu, viņš izpētīja Aļaskas piekrastes daļu. Aļaskā viņa vārdā ir nosaukts līcis, Ankoridžas pilsētā par godu Kukam ir uzstādīts piemineklis.

Džeimss Kuks piedzima Jorkšīrā, Anglijā, 1728. gadā zemnieku ģimenē. Vecāku nabadzības dēļ viņš nevarēja iegūt pienācīgu izglītību. Agrā jaunībā strādājis gan fermā, gan veikalā, Kuks astoņpadsmit gadu vecumā tika pieņemts uz kuģa par jungu.[1] 1755. gadā Kuks iestājās dienēt kara flotē, piedalās karadarbībā.[2] 1757. gadā nokārtoja kuģa kapteiņa pārbaudījumus.[3] 1768. gadā viņš kļuva par kuģa Endeavour kapteini.

18. gadsimtā 59% jūrnieku mira dažādu slimību, piemēram, cingas dēļ. Lai samazinātu saslimstību, Kuks uz sava kuģa ieviesa stingru kārtību. Viņš lika ievērot higiēnas likumus, vienmēr bija svaigu augļu krājumi, kas saturēja C vitamīnu.

Savā pirmajā ekspedīcijā 1768. gadā Kuks nogādāja britu ģeogrāfus uz Taiti krastiem, lai tur novērotu Veneras konjunkciju ar Sauli. Kopā ar Kuku ekspedīcijā piedalījās naturālists, botāniķis Jozefs Banks un divi gleznotāji.[4] Tāpat Kuks saņēma pavēli atrast Terra Australis.[5] Pēc tam viņš devās uz Jaunzēlandi. Iezemieši maori pret Kuka ekspedīciju bija naidīgi noskaņoti, un kuģim Endeavour uzbruka simtiem kanoe.[6]

1770. gada aprīlī Kuks piestāja Austrālijas austrumu krastā.[7] Viņš atklāja līci, ko nosauca par Botānisko līci, tā piekrastes lielā nezināmu augu sugu skaita dēļ.[8] Šeit izdevās nomedīt ķengurus, kuru ādas un galvaskausi tika nogādāti Eiropā tālākiem pētījumiem. Peldot uz ziemeļiem, kuģis uzsēdās uz rifa, kuru pēc tam nosauca par Lielo Barjerrifu.[9] Pēc bojātā kuģa korpusa remonta Kuks atgriezās Anglijā 1771. gadā.[10]

Otrā Kuka ekspedīcija ilga no 1772. līdz 1775. gadam, ar mērķi atrast Terra Australis.

1776. gadā Džeimss Kuks devās savā trešajā ekspedīcijā. 1778. gada 8. janvārī viņš atklāja Sendviča salas (Havaju salas).[11] Havajieši iesākumā uzskatīja viņu par dievu Lono, bet drīz viesos vīlās. Pēc gada Kuks Havajās atgriezās, bet viņa matroži slikti izturējās pret vietējiem. 1779. gada 14. februārī kapteinis Kuks Havaju salās gāja bojā iezemiešu uzbrukumā.[12] Pēc ilgstošām pārrunām un spēka lietošanas, angļi saņēma no havajiešiem Kuka mirstīgās atliekas: skalpu, galvu bez apakšžokļa, gurnu kaulu, apakšdelmu un plaukstas kaulus. 1779. gada 21. februārī Kuka mirstīgās atliekas tika apglabātas Klusā okeāna ūdeņos.[13]

Džeimsa Kuka trīs ekspedīcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeimsa Kuka vadībā tika veiktas trīs ekspedīcijas, kas būtiski aizpildīja baltos plankumus pasaules kartē.

Pirmā (sarkanā līnija), otrā (zaļā līnija) un trešā (zilā līnija) Kuka ekspedīcija
  1. ↑ Alan Frost. Mutiny, Mayhem, Mythology: Bounty's Enigmatic Voyage. Sydney University Press, 2018. gada 19. oktobris. 255. lpp. ISBN 978-1-74332-587-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. augusts. Skatīts: 2018. gada 4. decembris.
  2. ↑ Rigby & van der Merwe 2002, 27. lpp
  3. ↑ Glyn Williams. «Captain Cook: Explorer, Navigator and Pioneer». BBC, 2011. gada 17. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. augusts. Skatīts: 2011. gada 5. septembris.
  4. ↑ «BBC – History – Captain James Cook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. oktobris. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijs.
  5. ↑ «Secret Instructions to Captain Cook, 30 June 1768». National Archives of Australia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2011. gada 3. septembris.
  6. ↑ Beaglehole (1974). pp. 198—200, 202, 205—07
  7. ↑ «Cook's Journal: Daily Entries, 22 April 1770». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembris. Skatīts: 2011. gada 21. septembris.
  8. ↑ Beaglehole (1974). p. 230
  9. ↑ Robson 2004, 81. lpp
  10. ↑ «The First Voyage (1768–1771)». The Captain Cook Society (CCS). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. jūlijs.
  11. ↑ Collingridge 2003, 380. lpp
  12. ↑ David Samwell, Ebenezer (Jr) Townsend, George Gilbert, Hawaiian Historical Society, Joseph Ingraham, John Meares, Bruce Cartwright. Extracts from Voyages Made in the Years 1788 and 1789, from China to the Northwest Coast of America: With an Introductory Narrative of a Voyage Performed in 1786, from Bengal in the Ship "Nootka". Paradise of the Pacific Press, 1791. 76. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. maijs. Skatīts: 2015. gada 9. novembris.
  13. ↑ Collingridge 2003, 413. lpp

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džeimss_Kuks&oldid=4357573"