Latgales apakšvirsnieku rota

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota[1] bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 17.-20. decembrī no mobilizētajiem Latgales apsardzības apgabala apakšvirsniekiem un brīvprātīgajiem. Pēc Rīgas zaudēšanas un atkāpšanās uz Jelgavu 5. janvārī Latgales apakšvirsnieku rotā palikušos karavīrus pievienoja Cēsu rotai un iekļāva štabskapteiņa Skujiņa komandētajā Atsevišķā latviešu bataljona 2. rotā.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. Rīga, 1929.
  • Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. Rīga, 1998.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]