Latvijas Bibliotekāru biedrība
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts jāpārraksta saistītā tekstā. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Latvijas Bibliotekāru biedrība[1] (LBB) dibināta 1923. gada 29. aprīlī un ir neatkarīga brīvprātīga profesionāla organizācija, kas uz kopēju interešu pamata apvieno bibliotēku un informācijas nozares speciālistus. Biedrības darbību regulē LBB statūti.
LBB mērķis ir saliedēt Latvijas bibliotekāro sabiedrību, motivēt profesionālajai pilnveidei, veicināt bibliotēku nozares attīstību valstī, celt bibliotekāra profesijas prestižu un aizstāvēt bibliotēku un bibliotekāru tiesības un intereses.
2018. gada janvārī biedrībā darbojās 390 individuālie biedri un 50 institucionālie biedri. Biedrība izvērš savu darbību caur četru reģionālo nodaļu (Vidzeme, Latgale, Zemgale, Kurzeme) aktivitātēm un piedāvā biedriem iesaistīties dažādu profesionālo interešu sekciju darbā.
LBB ir Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) un Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas biroja (European Bureau of Library Information and Documentation Associations, EBLIDA) biedre un darbojas kā Latvijas bibliotēku un bibliotekāru pārstāve šajās starptautiskajās organizācijās.
LBB ir izvērsta sadarbība ar daudzām nacionālajām bibliotekāru biedrībām. Sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas bibliotekāru biedrībām notiek jau kopš LBB darbības sākuma (1923. gada). Lai stiprinātu ciešāku tālāku sadarbību, 2015. gada 27. aprīlī Viļņā Lietuvas 15. nacionālās bibliotēku nedēļas laikā tika parakstīts sadarbības memorands starp Lietuvas Bibliotekāru biedrību, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Igaunijas Bibliotekāru biedrību.
Valde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LBB valde tiek ievēlēta LBB kongresā uz trim gadiem. 2017. gada 24. aprīlī Latvijas bibliotekāru 12. kongresā tika ievēlēta jaunā biedrības valde 8 locekļu sastāvā:
- Daiga Puķīte, Madonas novada bibliotēka;
- Māra Jēkabsone, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB);
- Ilona Skorodihina, Preiļu Galvenā bibliotēka;
- Elīna Sniedze, Latvijas Universitātes Bibliotēka;
- Krista Annija Lauberga, Cēsu Centrālā bibliotēka;
- Dace Ūdre, LNB;
- Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālā bibliotēka;
- Daina Girvaite, Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēka.
2017. gada 12. maija valdes sēdē par LBB valdes priekšsēdētāju ievēlēta Māra Jēkabsone, par valdes priekšsēdētājas vietniecēm — Dace Ūdre un Daiga Puķīte. Revidente: Evija Vjatere (LNB). Sekretāre: Kristīne Deksne (LNB).
Iepriekšējais valdes sastāvs ievēlēts 2014. gada 29.—30. aprīlī Latvijas bibliotekāru 11. kongresā. Valdē darbojās: Uldis Zariņš (LNB), Evija Vjatere (LNB), LBB Jauno speciālistu sekcijas izveidotāja un ilggadējā vadītāja Dace Ūdre (LNB), Kristīne Pabērza (Kultūras informācijas sistēmu centrs), Daiga Rokpelne (Valmieras bibliotēka), Astra Pumpura (Ventspils bibliotēka), Daiga Orbidāne (Salaspils novada bibliotēka) un Laima Ostele (Kuldīgas Galvenā bibliotēka). 2014. gada maijā par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Kristīne Pabērza, priekšsēdētajas vietnieki starptautiskajos un lokālajos jautājumos — Uldis Zariņš un Daiga Rokpelne. Revidente: Anda Lamaša (LNB). Sekretāre: Liene Miķelsone (Kultūras informācijas sistēmu centrs). 2016. gada nogalē Kristīne Pabērza izstājas no LBB valdes, lai turpinātu darbu IFLA birojā Hāgā. Par valdes priekšsēdētāju līdz nākamajām valdes vēlēšanām 2017. gada aprīlī tiek ievēlēts Uldis Zariņš.
Valdes sastāvs no 2011. gada 13. aprīļa līdz 2014. gada 30. aprīlim: Silvija Tretjakova (LNB), kura atkārtoti kļuva par valdes priekšsēdētāju, Gunta Romanovska (Cēsu Centrālā bibliotēka), Dzintra Mukāne (LNB), Dzintra Justa (Limbažu Galvenā bibliotēka), Baiba Tormane (Bauskas Centrālā bibliotēka), Astra Pumpura (Ventspils bibliotēka), Doloresa Veilande (Rīgas Centrālā bibliotēka) un Antra Sprudzāne (Gulbenes bibliotēka). Revidente: Jeļena Šapkova (Latgales Centrālā bibliotēka). Sekretāre: Ilze Čilipāne (LNB).
Valdes priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1923—1928 bibliotēku nozares entuziasts Teodors Līventāls
1928—1934 Valsts bibliotēkas (tagad — LNB) Bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs Voldemārs Caune
1934—1940 Valsts bibliotēkas direktors Mārtiņš Stumbergs (bija spiests atkāpties drīz pēc padomju okupācijas)
1940 Rīgas pilsētas 6. bibliotēkas darbinieks Artūrs Eglīte (netika ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā)
1989—1992 Latvijas Valsts bibliotēkas (tagad — LNB) direktora vietnieks Aldis Ābele
1992—1996 Kārlis Krēsliņš
1996—2002 LNB Pētniecības nodaļas galvenā bibliotekāre Silvija Liniņa
2002—2008 LNB Bibliotēku attīstības institūta direktore Anna Mauliņa
2008—2014 LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova
2014—2016 Kultūras informācijas sistēmu centra projektu vadītāja Kristīne Pabērza (izstājas no LBB valdes, lai turpinātu darbu IFLA birojā Hāgā)
2017.I—2017.IV LNB Attīstības departamenta direktors Uldis Zariņš
2017—pašlaik LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone
Reģionālās nodaļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LBB darbojas 4 reģionālās nodaļas:
- Vidzemes nodaļa (dibināta 1998. gada 21. aprīlī Cēsīs);
- Latgales nodaļa (dibināta 2000. gadā);
- Zemgales nodaļa (dibināta kā Zemgales novada Bibliotekāru biedrība 1990. gada 25. aprīlī);
- Kurzemes nodaļa (dibināta 2010. gadā uz LBB Saldus nodaļas bāzes, kura tika izveidota 2005. gadā).
Sekcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gadu gaitā LBB ir bijušas dažādas tematiskās sekcijas, kuras apvienoja dažādu bibliotekārā darba virzienu interesentus. Pirmās LBB sekcijas ir dibinātas 1926. gadā: Bibliogrāfijas sekcija, Bibliotēku vēstures sekcija un Bibliotēku tehnikas sekcija.
Šobrīd LBB ir 7 sekcijas:
- Bērnu un skolu bibliotēku sekcija, vadītāja Silvija Tretjakova, LNB;
- Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcija, vadītāja Jana Dreimane, LNB;
- Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcija, vadītāja Kristīne Pabērza, IFLA (bijusī vadītāja: Anna Mauliņa);
- Jauno speciālistu sekcija, vadītāja Elīna Sniedze, Latvijas Universitātes Bibliotēka (sekcijas izveidotāja un bijusī vadītāja — Dace Ūdre);
- Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcija, vadītāja Daiga Rokpelne, Valmieras bibliotēka (bijusī vadītāja Dzintra Justa);
- Novadpētniecības sekcija, šobrīd — bez vadītāja (līdzšinējās vadītājas: Inta Sallinene, Ginta Zalcmane);
- Publisko bibliotēku sekcija, vadītāja Antra Sprudzāne, Gulbenes bibliotēka.
Vēsturiski LBB bijušas arī šādas sekcijas: Bibliogrāfijas sekcija (vadītāji: Kārlis Egle, Laimdota Prūse, Baiba Mūze), Bibliotēku vēstures sekcija (vadītājs: Teodors Līventāls), Bibliotēku tehnikas sekcija (vadītājs: Voldemārs Caune), Bibliotekārās izglītības sekcija, Tūrisma un ekskursiju sekcija, Sekcija sadarbībai ar radiofonu, Kataloģizācijas sekcija (vadītāja Mārīte Purmale).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1920. gada 8. maijs — Latvijas bibliotekāru pirmo kursu lektoru un klausītāju sapulce, kurā pausta bibliotekāru biedrības nepieciešamība
1923. gada 29. aprīlis — LBB dibināšanas sapulce
1923. gada 18.—20. augusts — Latvijas bibliotekāru 1. kongress un Latvijas grāmatu izstāde ar 2000 eksponātiem
1924. gads — pēc LBB ierosinājuma dibināta Latvijas Bibliotēku padome — konsultatīva organizācija bibliotēku nozarē
1926. gads — LBB darbojas 100 biedri
1926. gada 28. jūnijs—3. jūlijs — Prāgā notiek Starptautiskais bibliotekāru un grāmatu draugu kongress, kurā piedalās arī LBB pārstāvji. Pasākumā aplūkojama profesionālās literatūras izstāde, kurā eksponētas arī Latvijā un latviešu valodā izdotās grāmatas par bibliotēku nozari. Kongresa laikā tiek nolemts dibināt starptautisku bibliotekāru organizāciju
1926. gada 21.—22. augusts — Latvijas bibliotekāru 2. kongress, ap 120 dalībnieku
1927. gada 27. februāris — sākas Rīgas pilsētas valdes un LBB organizētie kursi praktikantiem un jaunākajiem bibliotekāriem. 15.jūnijā notiek kursu noslēguma vakars. Kursus apmeklēja 60 personas, bet pārbaudījumu izturēja 27 topošie bibliotekāri
1929. gads — LBB kļūst par IFLA biedri (paziņojumu par vēlmi iestāties Starptautiskajā bibliotēku un bibliogrāfijas komitejā (International Library and Bibliographical Committee) LBB iesūta jau 1928. gada rudenī; Starptautiskā bibliotēku un bibliogrāfijas komiteja dibināta 1927. gadā Edinburgā un ir IFLA priekštece, tāpēc 1927. gads tiek uzskatīts par IFLA dibināšanas gadu)
1929. gada 15.—30.jūnijs — LBB delegācija piedalās 1. Starptautiskajā bibliotekāru un bibliogrāfu kongresā Itālijā. Kongresā pieņemts lēmums par Starptautiskās bibliotēku un bibliogrāfijas komitejas nosaukuma maiņu, un tā kļūst par Starptautisko bibliotēku asociāciju federāciju — International Federation of Library Associations, IFLA)
1930. gada 12.—13. oktobris — 1. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bibliotekāru konference. Tā notiek Rīgā, un to organizē LBB
1935. gada 5.—7. oktobris — LBB delegācija piedalās 2. Baltijas bibliotekāru konferencē Tallinā un Tartu
1937. gada aprīlis — iznāk žurnāla “Bibliotekārs” pirmais numurs (līdz 1940. gadam iznāk 13 numuri)
1938. gada 10.—12. jūnijs — LBB delegāti piedalās 3. Baltijas bibliotekāru konferencē Kauņā, Marijampolē un Šauļos
1940. gada 28. jūnijs — LBB valdes sēde, kuras laikā sakarā ar “jauno stāvokli valstī” no amata spiests atkāpties valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stumbergs, par jauno priekšsēdētāju kļūst Artūrs Eglīte
1940. gada jūlijs — LBB iestājas Latvijas PSR arodbiedrību savienībā un kļūst par arodbiedrību
1940. gada 28. novembris — Latvijas PSR bibliotekāru arodbiedrība iekļauta Valsts iestāžu darbinieku arodbiedrībā, un tās darbība tiek pārtraukta
1989. gada 19. janvāris — LBB atjaunošanas grupas sanāksme (pēc republikas centrālo bibliotēku un zonālo zinātnisko bibliotēku direktoru sanāksmes lēmuma tika izvirzīti 7 pārstāvji: V. Anaparts (Saldus), A. Biedre (Ogre), A. Dzilnava (Bauska), E. Kleščinska (Daugavpils), L. Lupiķe (Gulbene), viņiem pievienojās I. Briņķe un R. Brante (Ventspils), O. Liepiņš (Talsi), A. Auziņa, A. Ābele, A. Birkmane, Ā. Brempele, V. Brūvere, O. Dengina, T. Karma, I. Klekere, I. Lecinska, S. Liniņa, I. Mīlgrāve, B. Papendika, Ā. Puriņš, S. Runce, B. Sporāne, V. Šķiņķe, J. Turlajs, J. Veikšina, A. Vilks, V. Zanders)[2]
1989. gada 5. maijs — Latvijas bibliotekāru 3. kongress, kura dalībnieki nobalso par LBB atjaunošanu; par LBB priekšsēdētāju kļūst Aldis Ābele
2007. gada jūlijs — LBB kļūst par EBLIDA biedri
2008. gada 28. februāris — LBB 9. kongress Rīgas Latviešu biedrības namā
2009. gada 15. aprīlis — dibināta Jauno speciālistu sekcija, par vadītāju iecelta Dace Ūdre
2011. gada 12.—13. aprīlis — Latvijas bibliotekāru 10. kongress Rīgas Latviešu biedrības namā
2014. gada 29.—30. aprīlis — Latvijas bibliotekāru 11. kongress Rīgas Stradiņa universitātē
2014. gada 18. septembris — LBB Jauno speciālistu sekcijas 18. sapulces laikā paziņoti tiešsaistes vēlēšanu rezultāti, par vadītāju iecelta Elīna Sniedze
2015. gada 20. aprīlis — izveidota LBB tīmekļvietne www.bibliotekari.lv
2015. gada 27. aprīlis — Viļņā Lietuvas 15. nacionālās bibliotēku nedēļas laikā parakstīts sadarbības memorands Arhivēts 2021. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. starp Lietuvas Bibliotekāru biedrību, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Igaunijas Bibliotekāru biedrību
2015. gada 13. oktobris — parakstīts Baltijas valstu bibliotekāru biedrību sadarbības memorands ar Ukrainas Bibliotekāru biedrību
2017. gada 24. aprīlis — Latvijas bibliotekāru 12. kongress Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LBB tīmekļvietne www.bibliotekari.lv
LBB “Facebook” lapa https://www.facebook.com/latvijas.bibliotekaru.biedriba
LBB JSS blogs https://lbbjss.wordpress.com
LBB JSS “Facebook” lapa https://www.facebook.com/lbbjss
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Bibliotekāru biedrība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. decembrī. Skatīts: 2018. gada 5. februārī.
- ↑ "Bibliotekāru biedrība.". Bibliotekārs. (Rīga : Latvijas Bibliotekāru biedrība : LNB.). 1989-05-05.