Brīvības partija (Latvija)
| Brīvības partija | |
|---|---|
| Vadītājs | Ziedonis Čevers |
| Dibināta | 2002 |
| Likvidēta | 2006 |
| Ideoloģija | eiroskeptisms |
Brīvības partija bija 2002. gadā dibināta eiroskeptiska Latvijas politiskā organizācija,[1] kas pastāvēja līdz 2006. gadam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināta 2002. gada 25. maijā pēc iepriekš publicēta Raitas Karnītes, Viļņa Ķipēna un Gundara Proļa paziņojuma par tās dibināšanu, bet par tās patieso iniciatoru uzskatīja bijušo Demokrātiskās partijas "Saimnieks" (DPS) līderi Ziedoni Čeveru. Jūnijā G. Prolis plašsaziņas līdzekļiem atzina, ka Latvijas Brīvības partija (BP) plāno sadarboties ar galēji labējā politiķa Jerga Haidera vadīto Austrijas Brīvības partiju.
Par spīti populistiskajai partijas programmai ar devīzi "Brīvs cilvēks neatkarīgā valstī"[2] Brīvības partija neiekļuva 8. Saeimā, saņemot tikai 0,2% balsu.
2004. gada 5. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa apmierināja KNAB iesniegto prasību un apturēja Brīvības partijas darbību uz sešiem mēnešiem, uzliekot tai par pienākumu likumīgā spēkā iesniegt likumā noteikto finansiālās darbības deklarāciju par 2003. gadu.[3] Brīvības partija likvidēta 2006. gada 5. maijā.
Skandāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Televīzija (LTV) vienu reizi pārraidīja Brīvības partijas reklāmu, kurā melnādains vīrs stāv pie Brīvības pieminekļa, un otrs melnādainais vīrietis skūpsta latviešu tautumeitu. Reklāmu ar melnādaino vīriešu attēliem partija izplatīja arī drukātu lapiņu veidā. Klipā redzamie Los Amigos mūziķi Pīters Mensaha un Čineds Kristofers Edžugo Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības par cieņas un goda aizskaršanu, jo reklāmas veidotāji viņus neesot informējuši par reklāmas mērķi. Z. Čevers pēc skandāla uzsvēra, ka nesen dibinātajai Brīvības partijai ar strīdīgo televīzijas klipu palīdzību īsā laikā ir izdevies panākt augstu partijas atpazīstamību.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Brīvības partija Diena, 2002. gada 28. septembrī
- ↑ «cvk.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. septembrī. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
- ↑ «Pēc KNAB prasības tiesa aptur Brīvības partijas darbību». KNAB. 2004.10.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
- ↑ Brīvības partijā – koķetēšana ar atbalstītājiem un rasu piederību Aija Lulle, NRA, 2002. gada 9. augustā