Neatkarīgā Rīta Avīze

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no NRA)
Jump to navigation Jump to search
Neatkarīgā Rīta Avīze
Neatkarīgā Rīta Avīze
Neatkarīgā Rīta Avīze
2010. gada 30. jūlija numura 1. lapa
Redaktors Anita Daukšte
Valoda Latviešu
Uzņēmums Mediju nams
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Pirmais izdevums 1904. gadā
Mājaslapa www.nra.lv

Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā. Katru ceturtdienu avīzi lasītāji saņēma ar pielikumu "TaVa programma" un katru piektdienu tematisko pielikumu žurnālu "Māja", kuru bija iespējams iegādāties arī atsevišķi. Galvenā redaktore no 2007. gadam līdz 2020. gada 28. februārim bija Anita Daukšte.[1] Laikrakstu izdeva izdevniecība "Mediju nams".[2] Laikraksta tirāža bija 25 000,[3] bet 1970. gados (1976. gadā) laikraksta tirāža pārsniedza 200 000.[4] Pēdējais numurs drukātā formātā iznāca 2020. gada 30. aprīlī [5] .

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikrakstu ar nosaukumu "Cīņa" sāka izdot 1904. gada martā kā Baltijas latviešu Sociāldemokrātiskā strādnieku organizācijas laikraksts. No 1904. gada jūnija LSDSP, no 1906. gada augusta LSD CK orgāns. Izplatīja komunistiskās idejas, sekmēja sociāldemokrātisko organizāciju apvienošanos. Līdz 1917. gadam laikraksts tika izdots nelegāli. Tika drukāts Rīgā, Briselē (laika posmā no 1910. gada jūlijam līdz 1914. gada jūlijam) un Sanktpēterburgā. 1919. gadā laikraksts kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas oficiālo izdevumu un palika tāds līdz pat 1990. gadam. Laika posmā no 1919. līdz 1940. gadam laikraksts tika izdots nelegāli, bet 1931. līdz 1933. gadā netika izdots.

Latvijas PSR laikā "Cīņa" bija dienas laikraksts, kā arī LKP CK, LPSR AP un MP orgāns. No 1940. gada jūnijam laikraksts iznāca legāli. Otrā pasaules kara laikā tas iznāca Kirovā un Maskavā (1942—1943), Daugavpilī (1944. gada septembrī), bet 1944. gada oktobrī laikraksta iespiešana tika pārcelta uz Rīgu. 1954. gadā laikraksts tika apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, bet 1974. gadā ar Oktobra Revolūcijas ordeni.[6]

1990. gadā laikraksta "Cīņa" kolektīvs atsacījās strādāt kompartijas paspārnē (1990. gada 25. jūlijā iznāca pēdējais šī kolektīva veidotais avīzes numurs), un nodibināja jaunu avīzi ar jauniem redaktoriem (Andris Jakubāns un Ēriks Hānbergs), kuru nosauca par "Neatkarīgo Cīņu". Pirmais "Neatkarīgās Cīņas" numurs iznāca 1990. gada 24. augustā, tirāža bija 50 000 eksemplāru, cena 10 kapeikas.[7] Nepilnu gadu laikraksti "Cīņa" un "Neatkarīgā Cīņa" pastāvēja paralēli. "Cīņa" turpināja iznākt reizi nedēļā, bet 1991. gada augustā šī laikraksta izdošana tika pārtraukta.

2020. gada martā tika paziņots, ka no 5. maija laikrakstu pārstās izdot papīra formātā un viss saturs tiks publicēts portālā nra.lv.[8]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anita Daukšte — galvenā redaktore (2007-2020[9])
  • Ance Saulīte — reklāmas daļas vadītāja

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ««Neatkarīgās Rīta Avīzes» ilggadējā galvenā redaktore Daukšte atstāj amatu». lsm.lv. 28.02.20. Skatīts: 30.04.20.
  2. «Izdevumu abonēšana 2012. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. novembrī. Skatīts: 2011. gada 9. novembrī.
  3. Izdevēju, izdevumu datubāze / Neatkarīgā Rīta Avīze Archived 2013. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē., lpia.lv
  4. Значение слова "Циня" в Большой Советской Энциклопедии Archived 2013. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē., bse.sci-lib.com (krieviski)
  5. «"Neatkarīgā" kļūst par digitālo laikrakstu: 116 gadi kā ieskrējiens lēcienam uz digitālo vidi». nra.lv. 30.04.20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. maijā. Skatīts: 30.04.20.
  6. Pēteris Jērāns (redaktors). «Cīņa». Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 219. lpp.
  7. Ārija Klimkāne. Uz satikšanos rīt! // Latvijas Jaunatne. 23.08.1990.
  8. ««Neatkarīgā Rīta Avīze» no 5. maija iznāks tikai digitālā formātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-12.
  9. «Amatu atstāj Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Daukšte». www.diena.lv. Skatīts: 2020-04-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]