Pāriet uz saturu

Ziedonis Čevers

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1960. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Čevers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziedonis Čevers
Ziedonis Čevers 2009. gadā
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
1991. gada 20. novembris — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Aloizs Vaznis
Pēctecis Ģirts Valdis Kristovskis
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 4. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Dainis Turlais
Pēctecis Andrejs Krastiņš
Dzimšanas dati 1960. gada 29. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2025. gada 6. oktobrī (65 gadu vecumā)
Politiskā partija PSKP
Saimnieks (1994—1995)
DPS (1995—1999)
Brīvības partija (2002—2004)
Dzīvesbiedrs(-e) Margarita Čevere
Augstskola LVFKI

Ziedonis Čevers (dzimis 1960. gada 29. janvārī,[1] miris 2025. gada 6. oktobrī[2]) bija latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās.

Dzimis 1960. gadā. 1978. gadā viņš pabeidza mācības Rīgas 8. vidusskolā, bet 1982. gadā absolvēja studijas Latvijas Fiziskās kultūras institūta fiziskās audzināšanas specialitātē.[3] Bijis džudo treneris.

Latvijas PSR laikā aktīvi darbojās komjaunatnē un PSKP, bija komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (Centra rajons) pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā.[4]

1989. gadā Z. Čevers nesekmīgi kandidēja PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās. Šajā pašā gadā kļuva par Rīgas pilsētas Komjaunatnes komitejas pirmo sekretāru.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, Augusta puča laikā nostājās Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojās Latvijas Tautas frontē. Pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpās no amata, Z. Čevers 1991. gada novembrī kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa Ministru padomē. Līdz ar Valda Birkava Ministru kabineta apstiprināšanu zaudēja amatu.

1994. gadā Z. Čevers nodibināja partiju "Saimnieks", kļuva par tās priekšsēdētāju un pēc pašvaldību vēlēšanām kļuva par Rīgas domes deputātu.[5][6] 1995. gada 29. maijā apvienojās Z. Čevera vadītā partija "Saimnieks" un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), par kuras priekšsēdētāju kļuva Z. Čevers. 6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā.[7] Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība,[8] par premjera kandidātu virzīja Z. Čeveru. Saeimas balsojuma pirmajā kārtā par viņa valdību nobalsoja 50 deputāti, tāpēc rīkoja pārbalsošanu. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot.[9] Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Šķēles 1. Ministru kabinetā Z. Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu. 1996. gadā pēc nesaskaņām ar A. Šķēli viņš amatu atstāja.

1997. gadā darbu sākušajā Guntara Krasta valdībā Z. Čevers vēlreiz ieņēma iekšlietu ministra vietu. 1998. gada 9. aprīlī "Saimnieks" atsauca partijas locekļus no valdības, un Z. Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.[10] G. Krasta Ministru kabinets izturēja uzticības balsojumu, bet Z. Čevers 5. maijā atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata,[11] tomēr jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un viņš palika amatā.[12] 7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva tikai 1,6% balsu, līdz ar to partija neiekļuva Saeimā. Pēc neveiksmes vēlēšanās Z. Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata.[13] Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.[14]

DPS pamešana un turpmākie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada 7. decembrī Z. Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.[15] Šajā pašā gadā viņš bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārštata padomnieku integrācijas un drošības jautājumos. 2001. gadā Z. Čevers bija Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieks.

Pēc vairākiem gadiem ārpus aktīvās politikas Z. Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā 2002. gada sākumā.[16] 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija, un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem.[17] Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte.[18] Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu,[19] tomēr tā startēja vēlēšanās. Brīvības partija 8. Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 0,2% balsu un neiekļuva Saeimā.[20] Partijas darbību apturēja 2004. gada 5. oktobrī,[21] bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā.[1] Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.

Saistība ar Ventspils tranzītbiznesa privatizāciju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmeklējot Ventspils tranzītuzņēmumu maksājumus ārzonu firmām, kuru patiesie labuma guvēji izrādījās ar partijām vai politiķiem saistīti cilvēki, konstatēja, ka naudas saņēmēju vidū bija arī Z. Čevera sieva Margarita. Konstatētas arī citas iespējami koruptīvas saiknes ar Z. Čeveru. Tomēr kriminālprocesu pret iesaistītajām personām izbeidza.[22]

  1. 1 2 «Brīvības partija (likvidēta 05.05.2006.)». KNAB. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.03.2016. Skatīts: 17.07.2009.
  2. ↑ «Mūžībā devies kādreizējais politiķis Ziedonis Čevers». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-06.
  3. ↑ «Ziedonis Čevers». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  4. ↑ «Melnā grāmata - Čevers Ziedonis». Biedrība "Latvietis".
  5. ↑ Dzintra Āboltiņa. «Rīgas dome ņem kredītus». Diena, 1997. gada 1. martā. To, ka apdraudēti visi Rīgas pašvaldības nekustamie īpašumi, 1995.aprīlī paziņoja partijas Saimnieks vadītājs Ziedonis Čevers, kurš tolaik bija Rīgas domnieks.
  6. ↑ «1994.gads». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  7. ↑ «6. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  8. ↑ Andris Rubīns. «Valdības gāšana un «uzmešana» – latviešu nacionālais sporta veids». Vakara Ziņas, 2009. gada 27. februārī. 6. Saeima mūsu parlamentārajā vēsturē laikam ir bijis pats dīvainākais veidojums. Paralēli "LC" necerēti daudz vietu Saeimā iekaroja Ziedoņa Čevera "Saimnieks", nelatvieša Joahima Zīgerista politgrupējums un Alberta Kaula Vienības partija. Pēc vairākiem neveiksmīgiem valdības izveidošanas mēģinājumiem (Māris Grīnblats un Ziedonis Čevers) prezidents Ulmanis šo godu uzticēja plašākām masām pilnīgi nezināmam lielumam — bezpartijiskajam Andrim Šķēlem.
  9. ↑ «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.; Balsojumu par Čevera kabinetu rezultāti Latvijas Vēstnesis 08.12.1995
  10. ↑ Nellija Ločmele. «DPS atsauc ministrus - krīze valdībā». Diena, 1998. gada 9. aprīlī. DPS trešdien paziņoja par izstāšanos no valdības koalīcijas, un tās priekšsēdētājs Ziedonis Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.
  11. ↑ Ināra Egle. «Čevers atsakās no DPS vadītāja amata». Diena, 1998. gada 6. maijā. DP Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers otrdien presei paziņoja, ka lūdzis partijas valdi sasaukt DPS ārkārtas kongresu, lai lemtu par jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Z.Čevers atsakās no partijas priekšsēdētāja posteņa, kurā atradies trīs gadus, kā arī no kandidēšanas uz Ministru prezidenta amatu.
  12. ↑ Ināra Egle. «Dalās domas par Čevera palikšanu amatā». Diena, 1998. gada 4. jūnijā. Demokrātiskās partijas Saimnieks rajonu nodaļu pārstāvjiem nav vienota viedokļa par Ziedoņa Čevera palikšanu priekšsēdētāja amatā, jo nav skaidri līdera rīcības motīvi. [..] Viņš 5.maijā paziņoja par vēlēšanos atstāt amatu, bet pagājušajā nedēļā pauda gatavību tajā palikt, atzīstot, ka emocionālais paziņojums ir bijusi kļūda.
  13. ↑ Nellija Ločmele. «Čevers uzņemas atbildību par sakāvi». Diena, 1998. gada 10. oktobrī. Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers piektdien atkāpās no amata, uzņemoties atbildību par partijas sakāvi vēlēšanās.
  14. ↑ Nellija Ločmele. «Saimniekam jauns līderis - Ameriks». Diena, 1998. gada 30. novembrī. Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā. Līdzšinējais līderis Ziedonis Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās.
  15. ↑ «Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju». Diena. 1999. gada 8. decembrī. Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.
  16. ↑ «Čevers gatavs atgriezties politikā». DELFI. 2002.03.26.
  17. ↑ «Veido Latvijas Brīvības partiju, viens no dibinātājiem – Čevers». DELFI. 2002.04.12.
  18. ↑ «Čevera partijas premjera amata kandidāte - Raita Karnīte». DELFI. 2002.08.27.
  19. ↑ «CVK nepieņem ‘Brīvības partijas’ sarakstu». DELFI. 2002.07.26.
  20. ↑ «8. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  21. ↑ «Pēc KNAB prasības tiesa aptur Brīvības partijas darbību». KNAB. 2004.10.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  22. ↑ Privatizācija ventspilnieku stilā: ar partijām saistītas ārzonu firmas saņēmušas miljonus LSM 6. maijs, 2021


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aloizs Vaznis
Dainis Turlais 		Latvijas iekšlietu ministrs
1991. gada 20. novembris — 1993. gada 3. augusts
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 9. aprīlis		 Pēctecis:
Ģirts Valdis Kristovskis
Andrejs Krastiņš


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ziedonis_Čevers&oldid=4345137"