Ziedonis Čevers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1960. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Čevers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziedonis Čevers
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1991. gada 20. novembris — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Aloizs Vaznis
Pēctecis Ģirts Valdis Kristovskis
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 4. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Dainis Turlais
Pēctecis Andrejs Krastiņš

Dzimšanas dati 1960. gada 29. janvārī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
PS (?—1995)
DPS (1995—1999)
BP (2002—2004)
Augstskola Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts

Ziedonis Čevers (dzimis 1960. gada 29. janvārī[1]) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas iekšlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedonis Čevers ir dzimis 1960. gadā. 1978. gadā viņš pabeidza Rīgas 8. vidusskolu, bet 1982. gadā absolvēja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu fiziskās audzināšanas specialitātē.[2] Padomju laikā darbojies PSKP, bijis LKJS Rīgas partijas komitejas Pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā.[3]

Godmaņa valdība un Rīgas dome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Ziedonis Čevers ir bijis iekšlietu ministrs Godmaņa valdībā, pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpies no amata. Līdz ar Birkava kabineta apstiprināšanu zaudējis amatu. 1994. gadā ievēlēts Rīgas domē no partijas "Saimnieks" saraksta.[4][5]

Demokrātiskā partija "Saimnieks"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada 29. maijā apvienojās Čevera vadītā partija "Saimnieks" un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks". 6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā.[6] Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība,[7] par premjeru tika virzīts Ziedonis Čevers. Saeimas balsojuma 1. kārtā par viņa valdību balsoja 50 deputāti, tāpēc tika rīkota pārbalsošana. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot.[8] Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Viņa 1. Ministru kabinetā Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu.

1997. gadā darbu sākušajā Krasta valdībā Čevers ieņēma iekšlietu ministra vietu. 1998. gada 9. aprīlī "Saimnieks" atsauca partijas locekļus no valdības un Ziedonis Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.[9] Guntara Krasta kabinets izturēja uzticības balsojumu un Čevers 5. maijā atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata.[10] Jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un Čevers tomēr palika amatā.[11] 7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 1,6% balsu, līdz ar to partija neieguva nevienu vietu Saeimā. Ziedonis Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata.[12] Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.[13]

DPS pamešana un turpmākie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada 7. decembrī Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.[14] Pēc vairākiem gadiem malā Ziedonis Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā 2002. gada sākumā.[15] 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem.[16] Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte.[17] Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu.[18] Partija vēlēšanās ieguva 0,2% balsu un neiekļuva parlamentā.[19] Brīvības partijas darbību apturēja 2004. gada 5. oktobrī,[20] bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā.[1] Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Brīvības partija (likvidēta 05.05.2006.)». KNAB.
  2. «Ziedonis Čevers». CVK.
  3. «Melnā grāmata - Čevers Ziedonis». Biedrība "Latvietis".
  4. Dzintra Āboltiņa. «Rīgas dome ņem kredītus». Diena, 1997. gada 1. martā. To, ka apdraudēti visi Rīgas pašvaldības nekustamie īpašumi, 1995.aprīlī paziņoja partijas Saimnieks vadītājs Ziedonis Čevers, kurš tolaik bija Rīgas domnieks.
  5. «1994.gads». CVK.
  6. «6. Saeimas vēlēšanas». CVK.
  7. Andris Rubīns. «Valdības gāšana un «uzmešana» – latviešu nacionālais sporta veids». Vakara Ziņas, 2009. gada 27. februārī. 6. Saeima mūsu parlamentārajā vēsturē laikam ir bijis pats dīvainākais veidojums. Paralēli "LC" necerēti daudz vietu Saeimā iekaroja Ziedoņa Čevera "Saimnieks", nelatvieša Joahima Zīgerista politgrupējums un Alberta Kaula Vienības partija. Pēc vairākiem neveiksmīgiem valdības izveidošanas mēģinājumiem (Māris Grīnblats un Ziedonis Čevers) prezidents Ulmanis šo godu uzticēja plašākām masām pilnīgi nezināmam lielumam — bezpartijiskajam Andrim Šķēlem.
  8. «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07.; Balsojumu par Čevera kabinetu rezultāti Latvijas Vēstnesis 08.12.1995
  9. Nellija Ločmele. «DPS atsauc ministrus - krīze valdībā». Diena, 1998. gada 9. aprīlī. DPS trešdien paziņoja par izstāšanos no valdības koalīcijas, un tās priekšsēdētājs Ziedonis Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.
  10. Ināra Egle. «Čevers atsakās no DPS vadītāja amata». Diena, 1998. gada 6. maijā. DP Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers otrdien presei paziņoja, ka lūdzis partijas valdi sasaukt DPS ārkārtas kongresu, lai lemtu par jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Z.Čevers atsakās no partijas priekšsēdētāja posteņa, kurā atradies trīs gadus, kā arī no kandidēšanas uz Ministru prezidenta amatu.
  11. Ināra Egle. «Dalās domas par Čevera palikšanu amatā». Diena, 1998. gada 4. jūnijā. Demokrātiskās partijas Saimnieks rajonu nodaļu pārstāvjiem nav vienota viedokļa par Ziedoņa Čevera palikšanu priekšsēdētāja amatā, jo nav skaidri līdera rīcības motīvi. [..] Viņš 5.maijā paziņoja par vēlēšanos atstāt amatu, bet pagājušajā nedēļā pauda gatavību tajā palikt, atzīstot, ka emocionālais paziņojums ir bijusi kļūda.
  12. Nellija Ločmele. «Čevers uzņemas atbildību par sakāvi». Diena, 1998. gada 10. oktobrī. Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers piektdien atkāpās no amata, uzņemoties atbildību par partijas sakāvi vēlēšanās.
  13. Nellija Ločmele. «Saimniekam jauns līderis - Ameriks». Diena, 1998. gada 30. novembrī. Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā. Līdzšinējais līderis Ziedonis Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās.
  14. «Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju». Diena. 1999. gada 8. decembrī. Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.
  15. «Čevers gatavs atgriezties politikā». DELFI. 2002.03.26.
  16. «Veido Latvijas Brīvības partiju, viens no dibinātājiem – Čevers». DELFI. 2002.04.12.
  17. «Čevera partijas premjera amata kandidāte - Raita Karnīte». DELFI. 2002.08.27.
  18. «CVK nepieņem ‘Brīvības partijas’ sarakstu». DELFI. 2002.07.26.
  19. «8. Saeimas vēlēšanas». CVK.
  20. «Pēc KNAB prasības tiesa aptur Brīvības partijas darbību». KNAB. 2004.10.05.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aloizs Vaznis
Dainis Turlais
Latvijas iekšlietu ministrs
1991. gada 20. novembris1993. gada 3. augusts
1997. gada 7. augusts1998. gada 9. aprīlis
Pēctecis:
Ģirts Valdis Kristovskis
Andrejs Krastiņš