Pāriet uz saturu

Ziedonis Čevers

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1960. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Čevers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziedonis Čevers
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
1991. gada 20. novembris — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Aloizs Vaznis
Pēctecis Ģirts Valdis Kristovskis
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 4. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Dainis Turlais
Pēctecis Andrejs Krastiņš

Dzimšanas dati 1960. gada 29. janvārī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP
Saimnieks (1994—1995)
DPS (1995—1999)
Brīvības partija (2002—2004)
Dzīvesbiedrs(-e) Margarita Čevere
Augstskola LVFKI

Ziedonis Čevers (dzimis 1960. gada 29. janvārī[1]) ir bijušais latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās.

Z. Čevers ir dzimis 1960. gadā. 1978. gadā viņš pabeidza Rīgas 8. vidusskolu, bet 1982. gadā absolvēja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu fiziskās audzināšanas specialitātē.[2] Bijis džudo treneris.

Padomju laikā aktīvi darbojies Komjaunatnē (iestājies 1981. gadā) un PSKP, bijis Komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) Pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas Pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā.[3]

1989. gadā Z. Čevers nesekmīgi kandidēja PSRS tautas deputātu padomes vēlēšanās. 1991. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, Augusta puča laikā nostājies Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.

Godmaņa valdība un Rīgas dome

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpās no amata, Z. Čevers 1991. gada novembrī kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā. Līdz ar Valda Birkava Ministru kabineta apstiprināšanu zaudējis amatu.

1994. gadā Z. Čevers nodibināja partiju "Saimnieks", kļuva par tās priekšsēdētāju un tika ievēlēts Rīgas domē.[4][5]

Demokrātiskā partija "Saimnieks"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada 29. maijā apvienojās Z. Čevera vadītā partija "Saimnieks" un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), par kuras priekšsēdētāju kļuva Z. Čevers. 6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā.[6] Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība,[7] par premjera kandidātu tika virzīts Z. Čevers. Saeimas balsojuma pirmajā kārtā par viņa valdību nobalsoja 50 deputāti, tāpēc tika rīkota pārbalsošana. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot.[8] Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Šķēles 1. Ministru kabinetā Z. Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu. 1996. gadā pēc nesaskaņām ar A. Šķēli viņš amatu atstāja.

1997. gadā darbu sākušajā Guntara Krasta valdībā Z. Čevers vēlreiz ieņēma iekšlietu ministra vietu. 1998. gada 9. aprīlī "Saimnieks" atsauca partijas locekļus no valdības, un Z. Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.[9] G. Krasta Ministru kabinets izturēja uzticības balsojumu un Z. Čevers 5. maijā atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata,[10] tomēr jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un Z. Čevers palika amatā.[11] 7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva tikai 1,6% balsu, līdz ar to partija neiekļuva Saeimā. Pēc neveiksmes vēlēšanās Z. Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata.[12] Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.[13]

DPS pamešana un turpmākie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada 7. decembrī Z. Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.[14] Šajā pašā gadā viņš bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārštata padomnieku integrācijas un drošības jautājumos. 2001. gaadā Z. Čevers bija Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieks.

Pēc vairākiem gadiem ārpus aktīvās politikas Z. Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā 2002. gada sākumā.[15] 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija, un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem.[16] Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte.[17] Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu.[18] Partija 8. Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 0,2% balsu un neiekļuva Saeimā.[19] Brīvības partijas darbību apturēja 2004. gada 5. oktobrī,[20] bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā.[1] Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.

Saistība ar Ventspils tranzītbiznesa privatizāciju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmeklējot Ventspils tranzītuzņēmumu maksājumus ārzonu firmām, kuru patiesie labuma guvēji izrādījās ar partijām vai politiķiem saistīti cilvēki, konstatēts, ka naudas saņēmēju vidū bija arī Z. Čevera sieva Margarita. Konstatētas arī citas iespējami koruptīvas saiknes ar Z. Čeveru. Tomēr kriminālprocess pret iesaistītajām personām tika izbeigts.[21]

  1. 1,0 1,1 «Brīvības partija (likvidēta 05.05.2006.)». KNAB. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.03.2016. Skatīts: 17.07.2009.
  2. «Ziedonis Čevers». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  3. «Melnā grāmata - Čevers Ziedonis». Biedrība "Latvietis".
  4. Dzintra Āboltiņa. «Rīgas dome ņem kredītus». Diena, 1997. gada 1. martā. To, ka apdraudēti visi Rīgas pašvaldības nekustamie īpašumi, 1995.aprīlī paziņoja partijas Saimnieks vadītājs Ziedonis Čevers, kurš tolaik bija Rīgas domnieks.
  5. «1994.gads». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  6. «6. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  7. Andris Rubīns. «Valdības gāšana un «uzmešana» – latviešu nacionālais sporta veids». Vakara Ziņas, 2009. gada 27. februārī. 6. Saeima mūsu parlamentārajā vēsturē laikam ir bijis pats dīvainākais veidojums. Paralēli "LC" necerēti daudz vietu Saeimā iekaroja Ziedoņa Čevera "Saimnieks", nelatvieša Joahima Zīgerista politgrupējums un Alberta Kaula Vienības partija. Pēc vairākiem neveiksmīgiem valdības izveidošanas mēģinājumiem (Māris Grīnblats un Ziedonis Čevers) prezidents Ulmanis šo godu uzticēja plašākām masām pilnīgi nezināmam lielumam — bezpartijiskajam Andrim Šķēlem.
  8. «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.; Balsojumu par Čevera kabinetu rezultāti Latvijas Vēstnesis 08.12.1995
  9. Nellija Ločmele. «DPS atsauc ministrus - krīze valdībā». Diena, 1998. gada 9. aprīlī. DPS trešdien paziņoja par izstāšanos no valdības koalīcijas, un tās priekšsēdētājs Ziedonis Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.
  10. Ināra Egle. «Čevers atsakās no DPS vadītāja amata». Diena, 1998. gada 6. maijā. DP Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers otrdien presei paziņoja, ka lūdzis partijas valdi sasaukt DPS ārkārtas kongresu, lai lemtu par jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Z.Čevers atsakās no partijas priekšsēdētāja posteņa, kurā atradies trīs gadus, kā arī no kandidēšanas uz Ministru prezidenta amatu.
  11. Ināra Egle. «Dalās domas par Čevera palikšanu amatā». Diena, 1998. gada 4. jūnijā. Demokrātiskās partijas Saimnieks rajonu nodaļu pārstāvjiem nav vienota viedokļa par Ziedoņa Čevera palikšanu priekšsēdētāja amatā, jo nav skaidri līdera rīcības motīvi. [..] Viņš 5.maijā paziņoja par vēlēšanos atstāt amatu, bet pagājušajā nedēļā pauda gatavību tajā palikt, atzīstot, ka emocionālais paziņojums ir bijusi kļūda.
  12. Nellija Ločmele. «Čevers uzņemas atbildību par sakāvi». Diena, 1998. gada 10. oktobrī. Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētājs Ziedonis Čevers piektdien atkāpās no amata, uzņemoties atbildību par partijas sakāvi vēlēšanās.
  13. Nellija Ločmele. «Saimniekam jauns līderis - Ameriks». Diena, 1998. gada 30. novembrī. Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā. Līdzšinējais līderis Ziedonis Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās.
  14. «Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju». Diena. 1999. gada 8. decembrī. Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.
  15. «Čevers gatavs atgriezties politikā». DELFI. 2002.03.26.
  16. «Veido Latvijas Brīvības partiju, viens no dibinātājiem – Čevers». DELFI. 2002.04.12.
  17. «Čevera partijas premjera amata kandidāte - Raita Karnīte». DELFI. 2002.08.27.
  18. «CVK nepieņem ‘Brīvības partijas’ sarakstu». DELFI. 2002.07.26.
  19. «8. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  20. «Pēc KNAB prasības tiesa aptur Brīvības partijas darbību». KNAB. 2004.10.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
  21. Privatizācija ventspilnieku stilā: ar partijām saistītas ārzonu firmas saņēmušas miljonus LSM


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aloizs Vaznis
Dainis Turlais
Latvijas iekšlietu ministrs
1991. gada 20. novembris1993. gada 3. augusts
1997. gada 7. augusts1998. gada 9. aprīlis
Pēctecis:
Ģirts Valdis Kristovskis
Andrejs Krastiņš