Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīca

Vikipēdijas lapa

Latvijas Konfesionāli luteriskās baznīcas (KLB) pirmsākumi meklējami 1996. gadā, kad domstarpībās par to, kādai jābūt attieksmei pret Vienprātības grāmatā apkopotajām luteriskajām ticības apliecībām, dažas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes pameta šo baznīcu un nodibināja neatkarīgas draudzes. 1997. gadā šīs draudzes tika reģistrētas ar Augsburgas ticības apliecības – pirmās luterāņu ticības apliecības – vārdu.

Pirmo Augsburgas ticības apliecības draudžu mācītājs bija Ilārs Plūme, vēlāk viņam pievienojās mācītāji Uldis Fandejevs un Kārlis Bušs. 1997. gada 27. maijā kopīgā dievkalpojumā vienojās jau sešas draudzes un tika ordinēti divi mācītāji, Gundars Bākulis un Uģis Sildegs. Šajā datumā sešu draudžu pārstāvji parakstīja vienprātības dokumentu, apliecinot garīgo vienību un altāra sadraudzību. Laika posmā no 1997. līdz 1999. gadam tika dibinātas vēl dažas Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzes.

Palielinoties draudžu skaitam, radās vajadzība pēc ciešākas koordinācijas un vienotības. 1999. gada 17. maijā deviņas Augsburgas ticības apliecības draudzes sasauca pirmo savas baznīcas koncilu un nodibināja Konfesionāli luterisko baznīcu. Par pamatu tās nosaukumam ņemts latīņu vārds confessio – "ticības apliecināšana". Šādu nosaukuma izvēli noteica vēlme uzsvērt turēšanos pie luteriskās Vienprātības grāmatā noteiktās mācības jeb ticības apliecināšanas veida.

Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīca 2000. gadā noslēdza baznīcu sadraudzību ar Evaņģēliski luterisko sinodi ASV un 2001. gadā — ar Viskonsinas Evaņģēliski luterisko sinodi. 2002. gadā Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīca kā pilntiesīgs loceklis tika uzņemta starptautiskajā Konfesionālajā evaņģēliski luteriskajā konferencē, kas apvieno septiņpadsmit baznīcas un aptuveni pusmiljonu luterāņu visos kontinentos.

2008. gadā pēc savstarpējām nesaskaņām daži mācītāji pameta Konfesionāli luterisko baznīcu un apvienojās Evaņģēliski luteriskajā brīvbaznīcā Latvijā.

Lai arī Konfesionāli luteriskā baznīca praktiski darbojas kā pilntiesīga baznīca, Latvijas Republikas Reliģisko organizāciju likumā noteiktās prasības dēļ, ka vienai konfesijai Latvijā var būt tikai viens reliģiskais centrs, tā nav juridiski atzīta par reliģisku organizāciju (juridisku personu). Konfesionāli luteriskajā baznīcā šobrīd ietilpstošās astoņas draudzes juridiski darbojas kā neatkarīgas draudzes.