Latvijas Republikas prokuratūra
 | |
 | |
| Aģentūras pārskats | |
|---|---|
| Izveidota | 1990. gada 26. septembrī |
| Galvenā mītne | Kalpaka bulvāris 6, Rīga |
| Iestādes vadītājs(-i) |
|
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Republikas prokuratūra ir valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt likumību un īstenot krimināltiesisko politiku. Tā nodrošina kriminālprocesu efektīvu norisi, aizsargā sabiedrības intereses un personu tiesības, kā arī sniedz nepieciešamos tiesiskos instrumentus noziedzības novēršanai un apkarošanai.
Prokuratūra piedalās kriminālprocesos kā valsts apsūdzības uzturētāja, veic pirmstiesas izmeklēšanas darbības un uzrauga izmeklēšanas iestādes. Tā arī iesniedz tiesas procesus un uzrauga to norisi, nodrošinot, ka tiesību aktu prasības tiek ievērotas. Prokuratūrai ir svarīga loma gan preventīvajā darbā, gan tiešajā cīņā pret noziedzību, kā arī likuma izpildes uzraudzībā.
Ģenerālprokuri
[labot | labot pirmkodu]| Vārds | Periods |
|---|---|
| Jānis Skrastiņš | 1990—2000 |
| Jānis Maizītis | 2000—2010 |
| Ēriks Kalnmeiers | 2010—2020 |
| Juris Stukāns | 2020—2025 |
| Armīns Meisters | 2025—pašlaik |
Struktūra
[labot | labot pirmkodu]Galvenās vadības līmenis
[labot | labot pirmkodu]- Ģenerālprokurors: Latvijas prokuratūras augstākā amatpersona, kas vada un uzrauga visas prokuratūras iestādes un darbības.
Galvenie departamenti un struktūrvienības
[labot | labot pirmkodu]- Krimināltiesiskais departaments:
- Pārrauga kriminālprocesu un tiesvedību.
- Koordinē korupcijas apkarošanu.
- Cīnās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
- Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa nodarbojas ar specifiskiem uzdevumiem.
- Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departaments:
- Koordinē personu un valsts tiesību aizsardzību.
- Pārrauga prokuratūras funkciju īstenošanu.
- Atbild par starptautisko sadarbību.
- Latvijas Republikas pārstāvis Eurojustā: Prokurors, kas pārstāv Latviju Eurojust organizācijā, veicinot starptautisko tiesisko sadarbību.
Administratīvā direktora dienests
[labot | labot pirmkodu]Nodrošina prokuratūras administratīvo atbalstu, ietverot:
- Dokumentu un arhīvu pārvaldības nodaļa: Dokumentu plūsmas un arhivēšanas uzraudzība.
- Eiropas deleģēto prokuroru atbalsta nodaļa: Nodrošina atbalstu prokuroriem, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī.
- Finanšu nodaļa: Pārvalda prokuratūras finanšu resursus.
- Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļa: Nodrošina IT atbalstu un sistēmu uzturēšanu.
- Iekšējās drošības nodaļa: Pārrauga iekšējās drošības procedūras.
- Juridiskā nodaļa: Sniedz juridisko atbalstu.
- Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa: Atbild par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem.
- Nodrošinājuma nodaļa: Rūpējas par materiāli tehnisko nodrošinājumu.
- Personāla nodaļa: Pārvalda personāla jautājumus.
- Projektu un apmācību koordinācijas nodaļa: Koordinē projektus un darbinieku apmācību.
Padomes un komisijas
[labot | labot pirmkodu]- Ģenerālprokurora padome: Konsultatīvs orgāns ģenerālprokuroram.
- Atestācijas komisija: Nodrošina prokuroru kompetences novērtēšanu.
- Kvalifikācijas komisija: Atbild par prokuroru kvalifikācijas prasību noteikšanu un uzturēšanu.
- Iekšējā audita nodaļa: Veic iekšējo kontroli un auditu, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu.
- Slepenības režīma nodaļa: Pārrauga informācijas slepenību un drošību.
Reģionālās prokuratūras
[labot | labot pirmkodu]Prokuratūras ir sadalītas pēc tiesas apgabaliem:
- Rīgas tiesas apgabala prokuratūra:
- Ietver vairākas specializētās prokuratūras, piemēram, korupcijas, nodokļu un muitas lietu izmeklēšanai.
- Vidzemes tiesas apgabala prokuratūra:
- Pārrauga prokuratūras darbību Vidzemes reģionā.
- Zemgales tiesas apgabala prokuratūra:
- Pārstāv prokuratūru Zemgalē, ar iedalījumu austrumu un rietumu daļās.
- Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra:
- Koordinē darbības Kurzemē.
- Latgales tiesas apgabala prokuratūra:
- Ietver Austrumlatgales un Dienvidlatgales prokuratūras.[1]