Latvijas vēsturnieku komisija

Vikipēdijas lapa

Latvijas Vēsturnieku komisija - vēsturnieku organizācija, kas izveidota pie Latvijas prezidenta kancelejas. Nodibināta 1998. gada 13.novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Starptautiska koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām.

Komisijā tika iesaistīti profesionāli vēsturnieki no LZA Vēstures institūta, LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru prof. Andri Cauni. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā (Komisijas sēdes ar ārzemju locekļu piedalīšanos notiek 2 reizes gadā).

Komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu to Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci un šo noziegumu sekām Latvijā. Komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.-1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno darbu veic apmēram 25 profesionāli vēsturnieki. Darbs paredzēts daudziem gadiem, tas saistīts gan ar nepieciešamību aptvert vēl neapgūtos arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.

Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem un, galvenais, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

Komisijas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komisijas priekšsēdētājs: Dr. habil. hist. Inesis Feldmanis, komisijas locekļi: Dr. hist. Aivars Stranga, Dr. hist. Ilgvars Butulis, Dr. hist., Dr. h. c. hist. Kārlis Kangeris, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Ph. D. Valters Nollendorfs, Dr. hist. Daina Bleiere, Dr. hist. Uldis Neiburgs, Dr. h. c. hist. Marģeris Vestermanis, Dr. habil. hist. Antonijs Zunda, Dr. hist. Aleksandrs Ivanovs, Dr. hist. Valters Ščerbinskis, Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Komisijas ārzemju locekļi: Dr. phil., Dr. h. c. Ervīns Oberlenders (Vācija), Ph. D. Deivids Smits (Lielbritānija), PDDr. Joahims Taubers (Vācija), Ph. D. Ēro Medijainens (Igaunija) , Ph. D. Zenons Butkus (Lietuva), Ph. D. Arons Šneijers (Izraēla).

Personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi.

Komisijā ir izveidotas 4 darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras:

  • Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.g. (vada A. Stranga),
  • Pirmā padomju okupācija 1940.-1941. gads (vada A. Ivanovs),
  • Latvijas valsts tapšana un nostiprināšanās (vada. A. Zunda),
  • Latvija Padomju Savienības sastāvā 1944.-1990.g. (vada D.Bleiere).

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji pētniecības darbs netika finansēts, tāpēc LVK visus spēkus veltīja konferenču sagatavošanai un rīkošanai:

  • konference sakarā ar 1949. gada marta deportāciju 50. gadadienu (1999)
  • starptautiska konference "Latvija Otrajā pasaules karā" (1999. gada 14.-16. jūnijā)
  • starptautiska konference "Holokausta izpētes problēmas Latvijā" (2000. gada 16.-17. oktobrī)
  • starptautiska konferencē "Holokausts, piemiņa, izglītība, pētniecība" (2000. gada 26.-28. janvārī)
  • starptautiska konference "1941. gada 14. jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci" (2001. gada 12.-13. jūnijā)

2000. gada sākumā komisija saņēma pirmo finansējumu konkrētu pētījumu veikšanai. Kopš 2000. gada vēsturnieku pētījumi tiek apkopoti un regulāri izdoti kā "Latvijas vēsturnieku komisijas raksti" (brīvi pieejami grāmatnīcās un bibliotēkās). Līdz 2015. gadam LVKR bija publicēti 27 sējumi.

Vēsturnieku komisijas raksti internetā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]