Ledus osta
Ledus osta ir vairāk vai mazāk pastāvīgs līcis pie šelfa ledāja frontes, kas var kalpot kā dabīga osta. Parasti veidojas, divām šelfa ledāja plūsmām apliecot kādu pietiekoši lielu šķērsli (salu vai pussalu) netālu no ledāja frontes. Šādās vietās parasti veidojas ielīcis ar zemāku ledāja frontes augstumu, kas ļauj šo vietu izmantot kravas operācijām vai nu tieši uz šelfa ledāja virsmu, vai arī uz piesalušo malasledu.
Nepārtrauktā un neprognozējamā ledāju kalvinga rezultātā ledus ostu krasti ir mainīgi un aisbergu dēļ var būt grūti izmantojami.
Terminu "ledus osta" (angļu: Iceport) pirmoreiz ieviesa Antarktisko nosaukumu pārraudzības komiteja (US-ACAN) 1956. gadā, lai apzīmētu šelfa ledāju ielīčus, kuros iespējama noenkurošanās vai pieeja ledāja augšējai virsmai ar rampu palīdzību.[1]
Zināmākas ledus ostas ir Vaļu līcis pie Rosa šelfa ledāja (pie tā ierīkotas Litlamerikas sērijas polārstacijas), Atkas līcis pie Ēkstrema šelfa ledāja (vācu stacija Neimaiere) un Breidvika Princeses Ranhillas krastā (beļģu stacija Ruāboduēna).