Ruāboduēna
| Ruāboduēna | |
|---|---|
| Base Roi Baudouin Koning Boudewijnbasis | |
  Ruāboduēna |
|
| Valsts piederība |  Beļģija (1958-1961) Beļģija/ Nīderlande (1964-1967)
|
| Koordinātas: | 70°25′33″S 24°19′0″E / 70.42583°S 24.31667°EKoordinātas: 70°25′33″S 24°19′0″E / 70.42583°S 24.31667°E |
| Novietojums | Karalienes Modas Zeme |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1958. g. |
| Slēgta | 1967. g. |
| Personāls vasarā | 21-57 |
| Personāls ziemā | 14-36 |
| Augstums v.j.l. | 40 m |
Ruāboduēna (franču: Base antarctique Roi Baudouin, nīderlandiešu: Koning Boudewijnbasis) bija pirmā Beļģijas polārstacija Antarktīdā. Izvietota Karalienes Modas Zemē Princeses Ranhillas krastā dienvidos no Breidvikas uz 300 m bieza šelfa ledāja[1]. Stacija izveidota 1958. gada decembrī Starptautiskā ģeofizikas gada programmas ietvaros un nosaukta par godu tā laika Beļģijas karalim Boduēnam.[2]
Pirmo ekspedīciju (1958-1959) vadīja Gastons de Žerlašs un stacijā ziemoja 21 cilvēka komanda. Pētniecības programmā ietilpa ziemeļblāzmas novērojumi, jonosfēras un zemes magnētisma pētījumi, glacioloģija, meteoroloģija.
Otro ekspedīciju (1959-1960) vadīja Franks Bastins (Frank Bastin) un tajā piedalījās 25 cilvēki. Trešo ekspedīciju (1960-1961) vadīja Gido Deroms (Guido Derom). Ziemošanas komanda sastāvēja no 36 cilvēkiem, vasaras pētījumu programmā piedalījās vēl 21 cilvēks. Ekspedīcijas laikā tika atklāti Karalienes Fabiolas kalni. 1961. gada 31. janvārī turpmākā finansējum trūkuma un virs stacijas akumulētā lielā sniega daudzuma dēļ tā tika slēgta.
1963. gadā tika nodibināta Beļģijas-Holandes antarktiskās ekspedīcijas pārraudzības komiteja Gastona de Zerlaša vadībā. 1964. gada 21. janvārī tika atklāta jaunā apvienotās Beļģijas un Nīderlandes antarktiskās ekspedīcijas izbūvētā stacija pāris simtus metru no vecās, 7 m zem sniega apraktās stacijas. Ekspedīciju vadīja Liks Kabē (Luc Cabes), tās sastāvā bija 14 cilvēki, no kuriem 10 beļģi un 4 nīderlandieši. Nākamo ekspedīciju vadīja Vinoks Bogārtss (Winoc Bogaerts), tās ziemošanas sastāvā bija 16 cilvēki. Pēdējo ekspedīciju Ruāboduēnas stacijā vadīja Tonijs van Autenbūrs (Tony Van Autenboer), tās ziemošanas sastāvā bija 18 cilvēku. 1967. gadā stacija tika slēgta.
Pēc 1967. gada staciju vairākkārt apmeklēja citu ekspedīciju (galvenokārt no japāņu Šovas stacijas) pētnieki, līdz stacija tika ieputināta sniegā un ledus masu kustības rezultātā sadragāta.[3]