Pāriet uz saturu

Lielais Kanagavas vilnis

Vikipēdijas lapa
Lielais Kanagavas vilnis
Mākslinieks Hokusai Edit this on Wikidata[1]
Gads 1830s
Medijs papīrs, Berlīnes zilais Edit this on Wikidata
Izmēri 26 cm (10 in) × 38 cm (15 in)
Kolekcija Tokijas Nacionālais muzejs, Rijksmuseum, Honolulu Museum of Art, Centre Céramique, Metropoles mākslas muzejs, Britu muzejs, Tokyo Fuji Art Museum, Viktorijas Nacionālā galerija, Museum of Art and Crafts Hamburg, Čikāgas mākslas institūts, Los Angeles County Museum of Art, Maidstone Museum and Bentlif Art Gallery, MAK - Museum of Applied Arts Edit this on Wikidata[2][3][4][5][6][7]
Inventāra nr. 13695, CVR.JP-P0075, RP-P-1956-733, 1925.3245 Edit this on Wikidata[8]

"Lielais Kanagavas vilnis" (japāņu: 神奈川) ir japāņu ukiyo-e mākslinieka Hokusai kokgriezuma gravīra. Tā tika publicēta starp 1829. un 1833. gadu[9] Edo perioda beigās kā pirmā gravīra Hokusai darbu sērijā 36 skati uz Fudzi kalnu. Tas ir Hokusai zināmākais darbs un viens no pasaulē atpazīstamākajiem Japānas mākslas darbiem.

Darbā attēlots milzīgs vilnis, kas apdraud laivas netālu no bijušās Kanagavas pilsētas (mūsdienās Jokohamas pilsēta Kanagavas prefektūrā). Lai arī dažkārt pieņemts, ka tas ir cunami, tas vairāk līdzīgs lielam mežonīgam vilnim.[10] Kā visos šīs sērijas darbos, tajā attēlota Fudzi kalna apkārtne īpašos apstākļos un fonā redzams pats kalns.

Gravīras nospiedumi atrodami vairākās rietumu kolekcijās, ieskaitot Metropoles mākslas muzeju, Britu muzeju, Čikāgas mākslas institūtu, Losandželosas apgabala mākslas muzeju, Viktorijas nacionālo galeriju Melburnā[11] un Kloda Monē māuā Živernī, Francijā, kā arī vairākās citās.

Attēls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gravīra ir yoko-e darbs, kas nozīmē, ka tā ir ainavas formātā, ōban izmērā, aptuveni 25 cm augsta un 37 cm plata.[12]

Kompozīciju veido trīs galvenie elementi: vētras saviļņota jūra, trīs laivas un kalns. Darbs ir parakstīts augšējā kreisajā stūrī.

Kalns

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Fudzi

Kalns ar sniegoto virsotni ir Fudzi, ko Japānā uzskata par svētu un tas ir nacionālās identitātes simbols,[13] kā arī skaistuma simbols.[14] Fudzi ir ikonisks tēls daudzos japāņu slavenu vietu attēlojumos (meisho-e), kā tas ir gadījumā ar Hokusai sēriju 36 skati uz Fudzi kalnu.

Tumšā krāsa ap Fudzi šķietami norāda, ka aina notiek agrā rītā, saulei lecot aiz vērotāja, izgaismojot kalna sniegoto virsotni. Debesīs starp Fudzi un skatītāju šķietami karājas gubu lietusmākoņi, bet lietus nav saskatāms ne priekšplāna ainā, ne pie Fudzi, pie kura vispār nav mākoņu.[10]

Laivas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ainā ir trīs oshiokuri-bune, ātras laivas, kuras izmanto dzīvu zivju pārvadāšanai[15] no Idzu un Boso pussalas uz tirgiem Edo līcī. Kā norāda darba nosaukums, laivas atrodas Kanagavas prefektūrā, ar Tokiju ziemeļos, Fudzi ziemeļaustrumos, Sagami dienvidos un Tokijas līci austrumos. Laivas ir orientētas uz dienvidaustrumiem un atgriežas galvaspilsētā.

Katrā laivā ir astoņi airētāji, pieķērušies airiem. Katras laivas priekšā ir divi pasažieri; kopā attēlā ir trīsdesmit cilvēku. Izmantojot laivas kā atskaites punktu, var novērtēt viļņa izmēru: oshiokuri-bune parasti bija 12 līdz 15 metrus garas un pieņemot, ka Hokusai samazināja vertikālo mērogu par 30%, vilnim būtu jābūt 10 līdz 12 metrus augstam.[10]

Jūra un viļņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viļņa virsotnes detaļas, izskatās pēc ķetnām
Mazā viļņa detaļas, siluets ir līdzīgs Fudzi

Kompozīcijā dominē jūra ar pieaugošo vilni, kurš tūlīt saplaks. Attēlā tvertajā mirklī vilnis veido apli ap attēla centru, ierāmējot Fudzi kalnu fonā.

Paraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hokusai paraksts

Darbam ir divi uzraksti. Pirmais, četrstūrainā rāmītī augšējā kreisajā stūrī ir sērijas nosaukums: "冨嶽三十六景/神奈川冲/浪裏" Fugaku Sanjūrokkei / Kanagawa oki / nami ura, kas tukojas kā "36 skati uz Fudzi kalnu / Pie Kanagavas krasta / Zem viļņa". Otrs uzraksts, pa kreisi, ir mākslinieka paraksts: 北斎改爲一筆 Hokusai aratame Iitsu hitsu, ("No Hokusai otas, mainot viņa vārdu uz Iitsu").[16]

Karjeras laikā Hokusai izmantoja vairāk kā 30 dažādus vārdus, vienmēr sākot jaunu darbu ciklu ar vārda maiņu un ļaujot saviem studentiem lietot iepriekšējo vārdu.

Darbu sērijā "36 skati uz Fudzi kalnu" viņš izmantoja četrus atšķirīgus parakstus, mainot tos saskaņā ar darba fāzi: Hokusai aratame Iitsu hitsu, zen Hokusai Iitsu hitsu, Hokusai Iitsu hitsu un zen saki no Hokusai Iitsu hitsu.[17]

Atspiedumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā to, ka sērija bija ļoti populāra jau tad, kad tā tika radīta, drukāšana turpinājās, līdz koka blokiem sāka parādīties manāms nodilums. Ļoti iespējams, ka oriģinālie koka bloki tika izmantoti aptuveni 5000 eksemplāru radīšanai.[18] Ņemot vērā to, ka daudzi atspiedumi ir zuduši karos, zemestrīcēs, ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās, saglabājušies vien daži agrākie nospiedumi, kuru radīšanas laikā koka gravīras līnijas joprojām bija asas.[18] Saglabājušās izdrukas un tālākās reprodukcijas ievērojami atšķiras pēc kvalitātes un stāvokļa.[19]

Vēlāk iespiestajos eksemplāros parasti ir tumšākas pelēkas debesis un tos var identificēt ar pārtraukumu viļņa līnijā aiz laivas labajā pusē.[20]

Augstākā cena, kas maksāta par "Lielā Kanagavas viļņa" nospiedumu publiskā izsolē ir samērā nedaudzie 160 000 dolāru. Hokusai izsoles rekords ir aptuveni 1,5 miljoni dolāru (2012. gads).[19] Nospiedums, kas pieder Britu muzejam, 2008. gadā izmaksāja 130 000 mārciņu un ir apskatāms tikai sešus mēnešus gadā, lai novērstu izbalēšanu.[21]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Metropoles mākslas muzejs; MET objekta ID: 45434.
  2. ↑ http://honolulumuseum.org/art/8953-the-great-wave-off-kanagawaa_z.
  3. ↑ https://www.britishmuseum.org/collection/object/A_2008-3008-1-JA; pārbaudes datums: 6 jūlijs 2020.
  4. ↑ http://www.fujibi.or.jp/en/our-collection/profile-of-works.html?work_id=3628.
  5. ↑ Čikāgas mākslas institūts; P4610: 24645.
  6. ↑ https://blog.britishmuseum.org/the-great-wave-spot-the-difference/.
  7. ↑ https://sammlung.mak.at/sammlung_online?id=collect-194577.
  8. ↑ Q64732761; P4610: 24645.
  9. ↑ «Kanagawa-oki nami-ura 神奈川沖浪裏 (Under the Wave off Kanagawa)». British Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-11. Skatīts: 2010-07-19.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 Cartwright, HE; Nakamura, H. "What kind of a wave is Hokusai's Great wave off Kanagawa?". Notes and records (Royal Society). doi:10.1098/rsnr.2007.0039. Arhivēts no oriģināla 2015. gada 5. septembrī. Atjaunināts: 7 July 2010.
  11. ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-21. Skatīts: 2013-01-31.
  12. ↑ «Katsushika Hokusai: The Great Wave at Kanagawa». Metropolitan Museum of Art. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-14. Skatīts: 2010-07-07.
  13. ↑ «Under the Wave off Kanagawa (The Great Wave) by Hokusai (1760–1849)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-11. Skatīts: 2010-07-10.
  14. ↑ Nipponia. «El Monte Fuji como Objeto Artístico» (Spanish). Skatīts: 2010. gada 7. jūlijs.
  15. ↑ Kobayashi & Harbison 1997, 47. lpp.
  16. ↑ Guimet Museum. «Hokusai "Mad about his art" from Edmond de Goncourt to Norbert Lagane». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. oktobris. Skatīts: 2010. gada 7. jūlijs.
  17. ↑ Bibliothèque nationale de France. «Hokusai, Les Trente-six vues du mont Fuji» (French). Skatīts: 2010. gada 7. jūlijs.
  18. ↑ 18,0 18,1 BBC (redaktors). Katsushika Hokusai: The Great Wave, inside the series The Private Life of a Masterpiece (Documentary), 2003.
  19. ↑ 19,0 19,1 Ellen Gamerman. «How Hokusai’s ‘The Great Wave’ Went Viral». The Wall Street Journal, 2015. gada 18. marts.
  20. ↑ Clark (2001)
  21. ↑ Alastair Sooke. «The prince of tides». The Daily Telegraph, 2017. gada 20. maijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lielais_Kanagavas_vilnis&oldid=4134751"