Daži britu vēsturnieki uzskata, ka “sterliņu mārciņa” parādījās 12. gadsimtā un sākotnēji tās burtiskais nosaukums esot bijis “tīra sudraba mārciņa” (pound of fine silver). “Sterliņš” bija sena sudraba monēta, un 240 tādas monētas pēc masas bija vienādas ar vienu Tauera mārciņu (aptuveni 350 g), tāpēc lielākus pirkumus un norēķinus veica, sverot monētas, norēķinoties sterliņu mārciņās. No otras puses tādā veidā varēja pārbaudīt, vai monētas ir no sudraba. Ja 240 monētas nesvēra vienu mārciņu, tad tās bija viltotas vai arī nolietotas.