Lielgabals ir artilērijasieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi. Galvenokārt to izmanto atklātu un gaisa mērķu iznīcināšanai.
Gaisa mērķu iznīcināšanai domātu lielgabalu sauc par zenītlielgabalu. Pēc pārvietošanās veida un konstrukcijas izšķir lielgabalus ar vilcēju, pašgājējlielgabalus, pārvadājamos lielgabalus (kalnu lielgabals), kā arī stacionāros lielgabalus (nocietinājumos un krasta baterijās, iebūvēti kaujas mašīnās, lidmašīnās, kuģos). Pēc kalibra izšķir mazkalibra, vidēja kalibra un lielkalibra lielgabalus. Lielkalibra lielgabali sasniedza pat vairāk kā 200 mm kalibru. Pirmie lielgabali tika radīti Ķīnā jau 10. gadsimtā.
