Nocietinājums

Krakdeševaljē — viena no krustnešu pilīm, kas saglabājusies vislabāk

Nocietinājums jeb fortifikācija (no latīņu: fortis — 'spēcīgs' un facere — 'taisīt') ir militārām vajadzībām celta konstrukcija, paredzēta aizsardzībai vai izmantošanai par karabāzi.

Nocietinājumi var būt dažādu veidu — aizsargmūris apkārt pilsētai, lielāka vai mazāka mēroga cietoksnis karaspēka nometināšanai, kā arī nocietinātas apdzīvojamās apmetnes kā pilskalni vai ezerpilis.

Vēsture

Seno laiku vēsture

Jau ļoti senā vēsturē aizsargmūris bija katras pilsētas nepieciešamība. Uruka senajā Šumerā (Divupē) ir viena no pasaules vecākajām pilsētām ar mūru nocietinājumiem. Arī senie ēģiptieši cēla aizsargmūrus pie Nīlas ielejas pierobežas, lai aizsargātos no kaimiņzemju iebrucējiem. Senajos laikos lielākā daļu nocietinājumu tika celti no dubļu ķieģeļiem, no kā mūsdienās nekas daudz nav palicis pāri.

Asīrieši izmantoja lielu darbaspēku jaunu piļu, tempļu un aizsargmūru celtniecībai. Arī dažas Indas ielejas civilizācijas apmetnes bija nocietinātas. Ap 3500. gadu p.m.ē Indas piekrastē parādījās daudzi zemnieku ciematiņi, no kuriem vairums bija nocietināti.

Viena no slavenākajām nocietinātajām senajām pilsētām ir Babilonija, kurai Nebukadnecara II valdīšanas laikā īstenotajā celtniecības programmā tika paplašināti nocietinājumi un uzcelti Ištaras vārti.