Nocietinājums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krakdeševaljē — viena no krustnešu pilīm, kas saglabājusies vislabāk[1]

Nocietinājums jeb fortifikācija (no latīņu: fortis — 'spēcīgs' un facere — 'taisīt') ir militārām (aizsardzībai un kā karabāze) vajadzīgām celta konstrukcija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno laiku vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau ļoti senā vēsturē aizsargmūris bija katras pilsētas nepieciešamība. Uruka senajā Šumerā (Divupē) ir viena no pasaules vecākajām pilsētām ar mūru nocietinājumiem. Arī senie ēģiptieši cēla aizsargmūrus pie Nīlas ielejas pierobežas, lai aizsargātos no kaimiņzemju iebrucējiem. Senajos laikos lielākā daļu nocietinājumu tika celti no dubļu ķieģeļiem, no kā mūsdienās nekas daudz nav palicis pāri.

Asīrieši izmantoja lielu darbaspēku jaunu piļu, tempļu un aizsargmūru celtniecībai. Arī dažas Indas ielejas civilizācijas apmetnes bija nocietinātas. Ap 3500. gadu p.m.ē Indas piekrastē parādījās daudzi zemnieku ciematiņi, no kuriem vairums bija nocietināti.

Viena no slavenākajām nocietinātajām senajām pilsētām ir Babilonija, kurai, Nebukadnecara II valdīšanas laikā īstenotās celtniecības programmas ietvaros, tika paplašināti nocietinājumi un uzcelti Ištaras vārti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]