Lielie ezeri
- Šis raksts ir par ezeru grupu Ziemeļamerikā. Par ezeru grupu Āfrikā skatīt rakstu Āfrikas Lielie ezeri.
Lielie ezeri (Amerikas Lielie ezeri) ir piecu ļoti lielu ezeru grupa Ziemeļamerikā, tie veido lielu daļu no ASV un Kanādas robežas. Lielie ezeri ir pēc platības lielākā ezeru grupa pasaulē. Lielo ezeru un Sentlorensas upes hidroloģiskā sistēma ir lielākā saldūdens hidroloģiskā sistēma pasaulē. Lielajos ezeros atrodas aptuveni 20% no pasaules virszemes saldūdens krājumiem — 22 812 km3. Kopējā ezeru platība — 244 100 km2.
Ģeogrāfija un ģeoloģiskā vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielie ezeri ir:
- Augšezers — pēc tilpuma un platības lielākais, dziļākais
- Mičigans — otrs lielākais pēc tilpuma, trešais lielākais pēc platības, pilnībā atrodas ASV
- Hūrons — trešais lielākais pēc platības un otrs lielākais pēc tilpuma
- Ēri ezers — pēc tilpuma mazākais un seklākais
- Ontārio ezers — viszemāk novietotais
Daudz mazāks, sestais ezers atrodas starp Hūronu un Ēri ezeru — Senklēras ezers (Lake St. Clair) — taču šis ezers netiek uzskatīts par vēl vienu Lielo ezeru.
Mičigans un Hūrons ir savstarpēji savienoti un nereti tiek uzskatīti par vienu ezeru ar nosaukumu Mičigans-Hūrons. Šāds ezeru apvienojums būtu lielāks par Augšezeru, tomēr pēc tilpuma mazāks.
Lielo ezeru sistēma ietver arī tos savienojošās upes, tai skaitā Niagāras upi uz kuras, starp Ēri ezeru un Ontārio ezeru atrodas viens no pasaules iespaidīgākajiem ūdenskritumiem — Niagāras ūdenskritums. Galvenā izteka no Lielo ezeru sistēmas ir Sentlorensas upe, kas sākuma daļā kalpo arī par ASV un Kanādas robežu.
Lielajos ezeros atrodas ap 35 000 salu, tai skaitā Manitūlinas sala — pasaulē lielākā ezera sala.
Lielos ezerus izveidojušas ledus masas pēdējo ledus laikmetu laikā, ar horizontālu kustību nostumjot Zemes garozas virsējos slāņus. Ledājam pirms aptuveni 10 000 gadiem atkāpjoties, sāka veidoties Lielie ezeri, kas brīžiem ir bijuši pat ievērojami lielāki un brīžiem — mazāki nekā mūsdienu ezeri. Starp Ņujorkas štatu un Viskonsinu iet sens ledus ezera krasts — Niagāras krauja (Niagara Escarpment).
Kuģniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais Lielajiem ezeriem īpaši būvētais kuģis Le Griffon tika nolaists Ēri ezerā 1679. gadā.
Sentlorensas ūdensceļš un Lielo ezeru ūdensceļš ar speciāli izbūvētu kanālu sistēmu nodrošina to, ka visi Lielie ezeri ir kuģojami. Mūsdienu platie okeāna kuģi Lielo ezeru sistēmā šauro slūžu dēļ iekļūt vairs nevar. Liela daļa Lielo ezeru ziemā aizsalst. Ezeros darbojas vairāki ledlauži, tomēr ziemā kuģu satiksme ezeros ir daudz mazāk aktīva. Pēdējos gados kuģošanas intensitāte ezeros samazinās, toties XIX gadsimtā ezeros notika ļoti intensīva kuģu satiksme — no ezeriem bija pieejams arī otrs nozīmīgais iekšzemes ūdensceļš — Misisipi upes sistēma. Liela daļa kravu aprites starp Ņujorku un Ņūorleānu notika tieši pa iekšzemes ūdensceļu.
Lielajos ezeros tika pārvietots liels daudzums rūdas (gk. dzelzs un vara rūdas), kas tika iegūta Augšezera apkaimē. 2002. gadā pa Lielajiem ezeriem tika transportētas kravas ar kopējo masu 162 miljoni tonnu, gk. dzelzs rūda, ogles, graudi, sāls, cements.
Lielie ezeri kalpoja arī par nozīmīgu Amerikas imigrantu pārvietošanās ceļu. Vēl mūsdienās ezeru krastos dzīvo kompaktas holandiešu, vācu, somu, poļu un citu tautību kopienas. Lielo ezeru kuģošanas ēra ir radījusi bagātīgu ar kuģošanu saistītu žargonu un tradīcijas.
Mūsdienās Lielie ezeri joprojām tiek izmantoti pasažieru transportam, izpriecu braucieniem.
Vides problēmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms eiropiešu atnākšanas Lielie ezeri bijā ārkārtīgi bagāti ar zivīm. Eiropiešus pārsteidza lielā zivju sugu daudzveidība un lomu bagātība. Laikaposmā starp 1889. gadu un 1899. gadu ezeros tika nozvejotas 67 000 tonnas zivju. Ar zivīm īpaši bagāts ir seklais Ēri ezers. Pārzvejošanas sekas Lielajos ezeros eiropieši sāka izjust jau XIX gadsimta sākumā. Jau 1860. gadu beigās no ezeru sistēmas praktiski izzuda laši. Jau XIX gadsimta beigās ezeru zivju bagātība bija ievērojami mazinājusies.
Lielais iedzīvotāju skaits ap Lielajiem ezeriem un bezrūpīgā attieksme pret vidi Lielos ezerus 1960. gados noveda līdz ekoloģiskajai katastrofai tuvam stāvoklim. Tā kā Lielie ezeri apgādā ar dzeramo ūdeni desmitiem miljonu cilvēku un tie kalpo par atpūtas vietu, Lielo ezeru ekoloģiskā krīze bija viens no galvenajiem Ziemeļamerikas sabiedrības vides apziņas veidotājiem.
Mūsdienās, pateicoties apvienotām ASV un Kanādas pūlēm ezeru ekoloģiskais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Mūsdienās viena no lielākajām ezeru problēmām ir invazīvās sugas, tai skaitā jūras nēģis (Petromyzon marinus) kas 1950. gadu vidū Mičiganā un Hūronā par 99% iznīcināja foreļu populāciju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielie ezeri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Great Lakes Information Network (angliski)
- The Nature Conservancy's Great Lakes Program — Lielo ezeru dabas aizsardzības programma
- EPA's Great Lakes Atlas (Lielo ezeru atlants)
|