"Lielā vilciena aplaupīšana" (angļu: The Great Train Robbery) ir 1903. gada ASV mēmā filma, ko Edvīns Porters uzņēma Edison Manufacturing Company vajadzībām. Filmā attēlota noziedznieku banda, kas Amerikas rietumos aptur un aplaupa tvaika lokomotīvi un mūk prom kalnainā apvidū, tomēr beigās viņus sagūsta vietējie iedzīvotāji. Īsfilmas stāsta pamatā ir spēcīgas vesterna filmu tradīcijas, Eiropas kino tehnikas jauninājumi, Skota Mārbla tāda paša nosaukuma luga, vilcienu tematikas filmu popularitāte un, iespējams, reālās dzīves atgadījumi, kuros iesaistīti likumpārkāpēji, piemēram, Butčs Kesidijs.
Porters režisēja un uzņēma filmu Ņujorkā un Ņūdžersijā 1903. gada novembrī, savukārt Edisona studija sāka to pārdot vodeviļu mājām un citām iestādēm jau nākamajā mēnesī. Galvenās lomas atveidoja Džastess Bārnss un Dž. M. Andersons, kuri, iespējams, palīdzēja arī filmas plānošanā un iestudēšanā. Portera pieeja nebija īpaši novatoriska vai neparasta tam laikam, tomēr ļāva viņam iekļaut filmā daudzas tā laika populāras kino uzņemšanas metodes, tostarp ainas, kas iestudētas kopplānos un mēģinājumu norādīt uz vienlaicīgu darbību vairākās ainās. Kameras panoramēšana, filmēšana īstās lokācijās un attēlotā vardarbība palīdzēja filmai "Lielā vilciena aplaupīšana" radīt patiesas ticamības sajūtu. Filmai bija īpaša tuvplāna aina, kas nebija saistīta ar filmas stāstu un ar kuru varēja vai nu sākt, vai beigt filmu atkarībā pēc filmas demonstrētāja vēlmēm, parādīja, ka noziedznieku līderis (Bārnss) šauj tieši kamerā.
Daļēji populārās un pieejamās tēmas, kā arī dinamiskās darbības un vardarbības dēļ "Lielā vilciena aplaupīšana" guva vēl nepieredzētus komerciālus panākumus. Lai gan tā būtiski neietekmēja un neveicināja vesterna filmu žanru, to plaši izplatīja un kopēja, tostarp arī paša Portera parodijā. Divdesmitajā gadsimtā par šo filmu izveidojās neprecīzi apgalvojumi, piemēram, ka tā ir pirmā vesterna filma vai pat pirmā filma ar sižetu. Kinozinātnieki vairākkārt atspēkojuši šos apgalvojumus, norādot, ka "Lielā vilciena aplaupīšana" bija stilistisks strupceļš tā veidotājam un žanram, tomēr tā komerciālie panākumi un mītiskā vieta amerikāņu kinomākslā joprojām ir neapstrīdama. Filma un it īpaši Bārnsa tuvplāns kļuvis par Amerikas kultūras ikonu vēlāk parādoties daudzās kino un televīzijas atsaucēs. 1990. gadā Kongresa bibliotēka šo filmu izvēlējās saglabāšanai Amerikas Savienoto Valstu Nacionālajā kino reģistrā kā "kultūrāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu".