Limitrofi
Limitrofi ir termins, ar ko apzīmē valstis, kas atdalījās no Krievijas Impērijas Pirmā pasaules kara beigās un Krievijas pilsoņu kara laikā (1917–1922), tādējādi veidojot sava veida jostu jeb cordon sanitaire, kas starpkaru periodā atdalīja Padomju Krieviju no pārējās Eiropas.
Plašākā nozīmē limitrofi ir pierobežas valstis, jebkuras konkrētas valsts kaimiņvalstu grupa, kas robežojas viena ar otru, tādējādi veidojot aploku ap šo valsti. Senajā Romā ar šo terminu (latīņu: limitrophes) apzīmēja provinces Romas impērijas pierobežā, kurām bija pienākums nodrošināt savā teritorijā izvietoto leģionu izmitināšanu.
1918–1939[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Versaļas līguma parakstīšanas 1919. gada 28. jūnijā un pat pēc tā joprojām nebija skaidrības par to, kuras Krievijas Impērijas teritorijas, ko ieņema vācu karaspēks, saglabās savu neatkarību. Līdz ar to limitrofu struktūra nebija noteikta.
Mazajā padomju enciklopēdijā (1929) limitrofa valstis definētas kā "valstis, kas izveidojušās no bijušās cariskās Krievijas nomalēm, galvenokārt no rietumu guberņām". Tā savā sarakstā iekļauj Igauniju, Latviju un Lietuvu, piebilstot: "un daļēji arī Poliju un Somiju."