Lodēšana
Lodēšana ir vairāku metāla detaļu savienošana ar izkausētu papildmateriālu, neļaujot izkust pamatmateriālam. Salīdzinot ar metināšanu, savienojums nav tik izturīgs, toties var panākt kvalitatīvāku savienojumu, jo lodēšanā nenotiek stipra savienojamā materiāla sakaršana, tāpēc ir mazāk problēmu ar deformācijām.
Lodēšanā par savienojuma līdzekli izmanto materiālu, kam kušanas temperatūra ir zemāka par pamatmateriāla kušanas temperatūru. To sauc par lodi, lodalvu jeb vienkārši par alvu, jo parasti tā sastāvā ir alva. Lodes izkausēšanai un uzklāšanai izmanto lodāmuru (uzkarsējamu ar liesmu vai elektrību) vai gāzes degli.
Pirms lodēšanas savienojamās virsmas ir jānotīra mehāniski vai ķīmiski. Ķīmiskajai tīrīšanai izmanto kušņus. Tie virsmu atbrīvo no oksīdiem un aizsargā lodējamo vietu pret oksidēšanos.
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izšķir mīksto un cieto lodēšanu, kas atšķiras ar darba temperatūru.
- Mīkstajā lodēšanā darbs notiek temperatūrā līdz 450 °C. Šo metodi parasti izmanto vara, cinka un citu metālu un to sakausējumu lodēšanai. Plaši tiek lietota elektronisko detaļu montāžai.
- Cietā lodēšana notiek temperatūrā virs 450 °C. Šajā metodē savienojumi ir izturīgāki, salīdzinot ar mīksto lodēšanu, bet strādāt ar lodes materiālu ir grūtāk. To izmanto, piemēram, vara cauruļu savienošanai, cietmetāla asmeņu pievienošanai pie zāģu ripām un urbjiem.
 | Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|