Lombards

Lombarda simbols

Lombards ir kredītiestāde, kas izsniedz īstermiņa kredītus pret ķīlu. Lombards nodrošina ķīlu drošu uzglabāšanu un nodarbojas ar neizpirkto mantu pārdošanu. Lombardi mūsdienās piedāvā arī citus pakalpojumus, piemēram, īstermiņa aizdevumus bez ķīlas.

Latvijā lielākie lombardu tīkli apvienojušies Latvijas Lombardu asociācijā.

Vēsture

Lombardi kā finanšu iestādes radās viduslaikos, un to nosaukums saistīts ar Ziemeļitālijas reģionu – Lombardiju. Jau 12.–13. gadsimtā šī reģiona tirgotāji un naudas aizdevēji ceļoja pa Eiropu, piedāvājot aizdevumus pret mantas ķīlu. Tā kā tolaik lielākā daļa Eiropas aizliedza procentu iekasēšanu reliģisku iemeslu dēļ, lombardieši kļuva par vieniem no retajiem, kas legāli un organizēti nodarbojās ar kreditēšanu. Viņu veidotās iestādes, kurās pieņēma rotaslietas, sudrabu, instrumentus un citus priekšmetus kā nodrošinājumu, pamazām kļuva par mūsdienu lombardu priekšgājējiem.

Renesanses periodā šis aizdevumu veids izplatījās visā Eiropā. Daudzās pilsētās parādījās tā saucamās Monte di Pietà – labdarības aizdevumu iestādes, kurās trūcīgi cilvēki varēja saņemt naudu pret ķīlu ar mazākiem procentiem. Šīs iestādes vēl vairāk nostiprināja ķīlas kreditēšanas modeli un pārņēma daļu lombardiešu prakses.

19. un 20. gadsimtā lombardi kļuva par ikdienišķu pilsētu infrastruktūras daļu – vietu, kur ātri varēja iegūt skaidru naudu bez ilgas pārbaudes. Moderno lombardu darbību regulēja valstu likumi, kas noteica procentu ierobežojumus, ķīlas glabāšanu un klientu tiesības.

Mūsdienās lombardi ir profesionālas nebanku kreditēšanas iestādes, kas darbojas pēc tiem pašiem pamatprincipiem kā viduslaikos – aizdevums pret kustamas mantas ķīlu, taču ar daudz stingrāku uzraudzību, dokumentāciju un patērētāju aizsardzību.

Pārskats

Par ķīlu kalpo privātpersonas kustamais īpašums, kura tirgus vērtība pārsniedz aizdevuma pamatsummu. Ķīla lombardā tiek glabāta uz līgumā noteiktu laiku. Aizņemējs ķīlu izpērk par naudas summu, kurā ietilpst aizdevuma pamatsumma un procenti. Ja ķīla laikā netiek izpirkta, tā pāriet lombarda īpašumā vai tiek pārdota izsolē.

Etimoloģija

Nosaukums "lombards" aizgūts viduslaikos no Lombardijas provinces Itālijā, kur kredītiestādes, kuras izsniedza aizdevumus pret ķīlu, sauca par "Lombardas bankām". 15. gadsimtā aizdevēji no Lombardijas attīstīja savu darbību Francijā. Vēlāk lombarda nosaukums izplatījās arī citās Eiropas valstīs.