Loperamīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Loperamīds ir pretcaurejas medikaments. Tas bieži tiek pielietots gastroenterīta, kairinātās zarnas sindroma, saīsinātas zarnas sindroma gadījumā. Tas netiek rekomendēts asiņainas caurejas gadījumā. Loperamīdu uzņem perorāli. Biežākās blaknes ir vēdersāpes, aizcietējumi, miegainība, vemšana un sausa mute. Tas var palielināt risku rasties toksiskai resnās zarnas dilatācijai. Nav skaidra tā drošība grūtniecības laikā. Tā opioīdais darbības princips balstās uz zarnas peristaltisko kontrakciju mazināšanu. Loperamīdu pirmo reizi sintezēja 1969 un pielietoja medicīnā 1976.gadā. Tas ir bezrecepšu medikaments.[1] Uzņemot ļoti augstas dozas tas var iziet cauri asins-smadzeņu barjerai un darboties līdzīgi, kā morfijs — izraisot eiforiju, analgēziju (sāpju mazināšanu).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Richard J. Hamilton. Tarascon pocket pharmacopoeia (14 izd.). [Sudbury, Mass.] : Jones & Bartlett Learning, 2013. 217. lpp. ISBN 9781449673611.
  2. Daniulaityte, Raminta; Carlson, Robert; Falck, Russel; Cameron, Delroy; Perera, Sujan; Chen, Lu; Sheth, Amit (2013). "“I just wanted to tell you that loperamide WILL WORK”: A web-based study of extra-medical use of loperamide". Drug and Alcohol Dependence 130 (1-3): 241–244. doi:10.1016/j.drugalcdep.2012.11.003. ISSN 03768716.