Lorija sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lorija sala
Lorija sala
Lorija salas piekraste
Lorija sala (Dienvidorkneju salas)
Lorija sala
Lorija sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 60°44′0″S 44°35′0″W / 60.73333°S 44.58333°W / -60.73333; -44.58333Koordinātas: 60°44′0″S 44°35′0″W / 60.73333°S 44.58333°W / -60.73333; -44.58333
Arhipelāgs Dienvidorkneju salas
Platība 50 km²
Garums 22 km
Augstākais kalns 940 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija,
Argentīnas Antarktīda
Lorija sala Vikikrātuvē

Lorija sala (angļu: Laurie Island, spāņu: Isla Laurie) ir sala Antarktikā, otra[1] lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga austrumdaļā, Vašingtona šaurums rietumos to atdala no Pauela salas. Krasta līnija ļoti robota, vairākas garas un šauras pussalas tālu iestiepjas jūrā, veidojot plašus līčus. Piekrastē daudz sīku saliņu un klinšu. Lielāko salas daļu klāj ledāji, centrālajā daļā paceļas ar ledāju klātā Melvila augstiene. Vairākas vietas Lorija salā un mazajās saliņās tās piekrastē atzītas par putniem nozīmīgām vietām.[2]

Salu 1821. gada decembrī salas rietumu galu atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pauels un nodēvēja to par godu britu kartogrāfam Ričardam Holmsam Lorijam (Richard Holmes Laurie), kurš sagatavoja un izdeva Pauela kartes.[3] 1823. gada janvārī salu pilnībā apkuģoja un aptuveni nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcija, kas to sākotnēji nodēvēja par Vedela salu, bet vēlāk nosaukumu mainīja pret Melvila salu par godu britu valstsvīram Robertam Dandasam (Robert Dundas), otrajam grāfam Melvilam.

1903. gada martā salā ieradās Viljama Brūsa ekspedīcija ar kuģi Scotia. Brūsa komanda uzbūvēja akmens ēku Omondhausu (Omond House), ko izmantoja gan kā patversmi, gan kā meteostaciju.[4] Ekspedīcija plānveidīgi izpētīja un nokartēja salu, kā arī atgrieza tai Pouela doto nosaukummu. 1903. gada decembrī Brūss devās uz Buenosairesu un 1904. gada janvārī ar Lielbritānijas valdības akceptu nodeva Lorija salā izbūvēto meteostaciju Argentīnas īpašumā. Stacijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Orkadasu, kopš tā laika tiek veikti nepārtraukti meteoroloģiskie un ģeomagnētiskie novērojumi un tā ir vecākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.

No 1946. gada janvāra līdz 1947. gada martam Gedesa ragā salas ziemeļos darbojās Lielbritānijas polārstacija Keipgedesa.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]