Lutera roze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lutera roze.

Lutera roze ir plaši izplatīts luterisma simbols, kas sākotnēji bijis attēlots no Saksijas prinča Johana Frīdriha I Mārtiņam Luteram dāvinātā zīmoga.

1530. gadā Saksijas princis vēlējās pasniegt Luteram dāvanu — zīmoggredzenu. Luters 1530. gada 8. jūlijā vēstulē prinča adjutantam Lācaram Šprengleram izsaka savus priekšlikumus par zīmoga izskatu:

„Tā kā Tu vēlies zināt, vai mans ģerbonis ir uzzīmēts pareizi, es ar prieku rakstu Tev pirmās pārdomas par savu zīmogu, kas ir liecība manis sludinātajai teoloģijai.

Tam jābūt melnam krustam sirdī, kura būtu savā dabiskajā krāsā, lai sev atgādinātu, ka svētlaimīgus mūs dara ticība krustā sistajam. Jo taisnots tiek no sirds ticības.

Lai gan tas ir melns krusts, nāvējošs un sāpinošs, tas tomēr atstāj sirdi viņas pašas krāsā, nesagandē tās dabu, t. i., tas nenonāvē, bet saglabā dzīvu. … Šādai sirdij jāatrodas baltas rozes viducī, norādot, ka ticība dod līksmību, iepriecinājumu un mieru — tāpēc rozei jābūt baltai un nevis sarkanai; jo baltā ir garu un visu eņģeļu krāsa.

Šāda roze atrodas debeszilā laukumā, kaut arī tāds prieks garā un ticībā ir sagaidāmā debesu prieka iesākums — jau tagad gan iekšēji apjēdzams un cerībā satverams, tomēr acīm vēl neredzams. Un šādā laukumā zelta gredzens — ka tāda debesu svētlaime paliek mūžīgi, bez gala un brīnišķīgi pār visām lietām, kā arī zelts ir tas dārgākais, brīnišķīgākais metāls.”