Luterisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Vēsture un mācība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā Lutera mācības piekritēji paši sevi sauca par eveņģēliskajiem kristiešiem, taču pāvesta piekritēji protestēja pret šo nosaukumu un tas neieviesās. Vārdu luterāņi pirmie lietoja reformācijas pretinieki un tas nostiprinājās tikai pēc Trīsdesmitgadu kara 17. gadsimta vidū.[1]

Luterisma mācības galvenais avots ir Vecās un Jaunā Derības Svētie Raksti Bībele. Nozīmīgākie dokumenti ir 1580. gadā izdotā Vienprātības grāmatā (Liber Concordiae), kurā apkopotas senbaznīcas un Reformācijas laika ticības apliecības. Līdzās Mārtiņam Luteram, liela ietekme uz luterisma norobežošanos no Romas mācības bija Filipam Melanhtonam un otrās paaudzes luteriskās teoloģijas pārstāvjiem - Jākobam Andreā un Mārtiņam Hemnicam.

Laika gaitā ir nostiprinājušies divi lielākie luterisma virzieni: t.s. liberālais luterisms, kas savā mācībā un praksē visbiežāk līdzinās protestantismam un konfesionāls jeb ortodokss luterisms, kas par savas mācības un prakses pamatu uzskata Bībeli un apliecina ticību atbilstoši Vienprātības grāmatā apkopotajām ticības apliecībām. Vēl sastopams evaņģēliskais katolicisms, luterisma virziens, kas, paturot visas ortodoksa luterisma iezīmes, uzsver luteriskās baznīcas kontinuitāti attiecībā pret seno katolisko baznīcu.

Svarīgākās luterisma teoloģijas iezīmes ir:

Luterisma izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē ir aptuveni 60 miljoni luteriešu, no kuriem aptuveni 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes ir ASV, Vācija, Skandināvijas valstis.

Organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas: Pasaules luterāņu federācija, Starptautiskā luterāņu sinode un Konfesionāli evaņģēlisko luterāņu konference.

Luterisms Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski luterisms ir trešā senākā[2] kristīgā konfesija Latvijā. 2007. gadā luterāņi veidoja lielāko kristīgo konfesiju Latvijā (290 draudzes, ap 450 tūkstoši ticīgo) līdztekus katoļiem (284 draudzes, ap 430 tūkstoši ticīgo) un pareizticīgajiem (117 draudzes, ap 350 tūkstoši ticīgo).[3] Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju 2011. gada darbības pārskatiem minēts, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ir 708 000 locekļu.[4]

Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas:

Atšķirības šo Baznīcu starpā veido atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības/nošķiršanās izpratnei.

Latviešu luterāņus ārpus Latvijas, lielākoties, vieno Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hermanis Zasse. Kas ir Luterisms? Luteriskā mantojuma fonds. Rīga. 1995. ISBN 9984-565-02-5 27.lpp.
  2. Pēc Austrumu pareizticīgās baznīcas (10.-11. gs.) un Romas katoļu baznīcas (12. gs.)
  3. Statistika. // Reliģiju enciklopēdija
  4. TM pārskats: pērn gandrīz dubultojies luterāņu skaits
  5. LELB mājaslapa- draudzes
  6. Reliģiju enciklopēdija

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]