Pāriet uz saturu

Lāčupe (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Lāčupīte no Zolitūdes stacijas līdz ietekai Hapaka grāvī Rīgas kartē ar vāciskajiem vietvārdiem (1913). Lačupes kreisajā krastā iezīmēta Jaunā muiža (Neuhof)
Eduarda Šmita iela

Lāčupe ir Rīgas pilsētas daļa Kurzemes rajonā Pārdaugavā, kas ietilpst Imantas un Kleistu apkaimēs, pa Bolderājas dzelzceļa līniju robežojoties ar Iļģuciema apkaimi. Mūsdienās šajā teritorijā ir izvietojušās dažādas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzes[1] pie Bolderājas dzelzceļa atzariem.

Lāčupe savu nosaukumu ieguvusi no Hapaka grāvja pietekas — Lāčupītes. 17. gadsimtā šeit atradās Lāčupes Jaunā muiža (Nyhof) jeb Lamberta muiža, kurai nav zināma precīza atrašanās vieta, tomēr pēc 1917. gada kartogrāfiskā materiāla, tās iespējamā atrašanās vieta ir tagadējās Kleistu un Buļļu ielas rajonā, kas daļēji iekļaujas Kleistu apkaimes teritorijā.[2]

1844. gadā Kleistu muižas mantinieki uz tās zemes esošās Jauno, Lamberta, Šulca un Vīķu muižiņas iznomāja, un 1845. gadā Jaunās muižas īpašnieks Eduards Šmits nodibināja dzelzs mašīnskrūvju fabriku, vēlāk mašīnu fabriku.[3]

Vienlaidus apbūves rajons jeb Šulca muiža (Schultzenhof) ar Šķērsielu un Bolderājas ielu uz dienvidiem no Buļļu ielas sāka veidoties 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.[4] 19. gadsimta beigās aiz Rīgas pilsētas robežas izveidoja Lācara jeb Lāčupes kapus, kas strauji izauga 20. gadsimtā, kad slēdza daudz kapu Rīgas centrā.

Neilgi pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1924. gada 24. februārī Saeimas pieņemtais likums par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām juridiski apstiprināja jaunās robežas. Pilsētas robežās iekļāva arī Kleistu un Šulca muižas zemes. 1974. gadā Rīgas pilsētai pievienoja teritoriju pie Lāčupes kapiem.[5][6]

  1. Andris Ārgalis, 2000. Rīga. — Rīga: Apgāds AS "Preses nams", 107. lpp.
  2. Karte des westlichen Ruβlands. Kriegsausgabe // Herausgegeben von der Kartogr: Abteilung der Kgl. Preuβ. Landesaufnahme 1917, Mafsstab 1:100 000
  3. «ambermarks.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 20. jūnijā.
  4. Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 238. lpp; 43. lpp.
  5. Pēteris Jērāns (redaktors). «Rīgas Robežas». Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 606. lpp.
  6. Rīgas teritorija un robežas 13. gs. — 1979. gadā. // Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 24—25.lpp. kopā 238. lpp.