Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja

Šis raksts ir par dzelzceļa līniju. Par mūzikas albumu skatīt rakstu Bolderājas dzelzceļš (albums).

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja posmā Lāčupe—Bolderāja

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja ir 9 km gara (no Rīgas līdz Bolderājas stacijai — 16 km) platsliežu (1524 mm) dzelzceļa līnija, kas savieno Zasulauka staciju ar Bolderāju un Daugavgrīvu. Tai ir atzars no Lāčupes stacijas uz Iļģuciemu (mazizmantoto Iļģuciema Kravas staciju), kā arī no Bolderājas II uz Krievu salas staciju. Bolderājas līnijā ir viens sliežu ceļš, tā nav elektrificēta un tajā notiek kravas satiksme. Līnija turpinās no Bolderājas pāri Buļļupei uz Daugavgrīvu, taču šie sliežu ceļi ir privāti pievedceļi.

Vēsture

Bolderājas vilciens (ap 1888)

Dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas, kur piestāja lielie kuģi. Pirmie vilcieni līnijā sāka kursēt 1872. gadā pēc dzelzceļa tilta pār Daugavu uzbūvēšanas, bet oficiāli līnija līdz Bolderājai atklāta 1873. gada 1. janvārī (11. decembrī — līdz Daugavgrīvai). 1873. gadā līniju vēl izmantoja gandrīz tikai pasažieru vilcieni, turklāt pāri jaunajam Daugavas tiltam kursēja arī Rīgas—Jelgavas līnijas vilcieni. 1877. gadā, kad no Zasulauka stacijas tika atklāta satiksme Tukuma virzienā (sākumā līdz Majoriem), Bolderājas dzelzceļa posmu Rīga—Zasulauks sāka izmantot arī Jūrmalas vilcieni un šajā posmā uzbūvēja otru sliežu ceļu.

Bolderājas dzelzceļa līnija posmā Zasulauks—Lāčupe

Dzelzceļa līnija sākās atsevišķi pie Kārļa ielas izbūvētā stacijā, ko sauca par "Rīga II", bet Rīgas Jelgavas staciju pārdēvēja par "Rīga III". Ar toreizējo līnijas Rīga—Daugavpils sākumstaciju to savienoja īpašs dzelzceļa posms. Vēlāk, kad uzbūvēja līniju Rīga—Tukums, staciju sāka dēvēt par Rīgas Tukuma staciju. 1914. gadā pēc jaunā dzelzs tilta uzbūvēšanas stacija likvidēta.

Ar 1924. gada 24. februārī Saeimas pieņemto likumu par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz ar citām Pārdaugavas teritorijām tika iekļauta arī Bolderāja. No tā laika Rīgas—Bolderājas pasažieru dzelzceļa līnija pilnībā atrodas Rīgas robežās. No līnijas 4. kilometra (mūsdienās — Lāčupes stacijas) 1926. gadā uzbūvēja apmēram 3 km garu atzarojumu līdz Cementa fabrikai un Iļģuciemā tika izveidota arī stacija. Padomju laikā no Iļģuciema izbūvēti daudzi atzarojumi uz dažādām rūpnīcām un noliktavām (Laku un krāsu rūpnīcu, "Latvijas stiklu", mēbeļu kombinātu, Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcu). Pasažieru satiksmi līnijā pārtrauca 1959. gadā.

2015. gada 17. novembrī pabeidza līnijas modernizāciju, aizstājot novecojušo elektrozižļu sistēmu ar mikroprocesoru centralizāciju.\

Pasažieru satiksmes atjaunošanas plāni

2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405.

Sākotnēji pasažieru satiksmi šajā posmā plānoja atjaunot līdz 2022. gadam, tad līdz 2023. gada beigām, paredzot izbūvēt jaunas pasažieru pieturas Bolderājā un pie Slokas ielas pārbrauktuves.

Vēlāk Bolderājas līnijas pieturas punktu izbūvi Iļģuciemā un Bolderājā solīja pabeigt 2024. gadā, bet pasažieru satiksmes atklāšanu pārcēla uz 2025. gada otro pusi, līdz 2026. gada janvāra beigām plānojot izbūvēt elektrokontakttīklu elektrovilcienu satiksmei.

Vilcienu saraksts maršrutā Rīga—Bolderāja 1940. gada vasarā

Stacijas un pieturas punkti

• Zasulauks. Sākumā dēvēta par Zasenhofu. Mūsdienās darbojas arī kā pasažieru stacija līnijā Rīga—Tukums;
• Dzegužkalns (līdz 1920. gadiem pastāvēja kā pieturas punkts, sākumā saukts par Aleksandra pieturu (Alexanderhalt); slēgts 1922. gada 20. novembrī);
• Nordeķi (pieturas punkts, sākumā dēvēts par Nordekshofu, 1929. gadā pārdēvēts par Dzegužkalnu, 1959. gadā likvidēts);
• Iļģuciems — jaunbūvējams pieturas punkts pirms Slokas ielas pārbrauktuves;
• Lāčupe — 1951. gadā atvērta kā 4. km postenis, 1970. gados saukta par "izmaiņas punktu 4. km", bet no 1980. gadiem — par Lāčupi;
• Bolderāja II — jauna stacija pie Hapaka grāvja, sākta būvēt 2014. gadā, pabeigta 2015. gadā; paredzēta jaunā atzara uz Krievu salu apkalpošanai;
• Spilve (1930. gadā atklāts pieturas punkts 10. km, drīz pārdēvēts par Spilvi, pietura pastāvēja līdz pasažieru satiksmes pārtraukšanai);
• Bolderāja I. Savulaik pēc uzbūvēšanas bija otrā lielākā stacija aiz Rīgas. 1970. gadā pārcelta tuvāk Rīgai;
• Bolderāja — jaunbūvējams pieturas punkts pirms Silikātu ielas pārbrauktuves;
• Skanste (sākumā Dinamindes, vēlāk — Ustjdvinskas pietura), par Skansti pietura sākta saukt 1919. gadā; pēc Pirmā pasaules kara pasažieru vilcieni kursēja tikai līdz Bolderājai;
• Daugavgrīva — pēc dzelzceļa uzbūvēšanas saukta par Ostas dambja staciju, no 1919. gada par Daugavgrīvu, 1929. gadā šeit ir Ostas dambja stacija ar daudziem atzarojumiem un pievedceļiem, tai skaitā uz Komētfortu. Mūsdienās šeit atrodas Bolderājas stacijas pievedceļi.

Pasažieru vilcienu satiksme pa šo līniju notika no Rīgas dzelzceļa stacijas, kas atradās tagadējās 13. janvāra ielas teritorijā, pirms 1914. gada to dēvēja par Jūrmalas vai Tukuma staciju, no šīs stacijas vilcieni brauca tajā virzienā, kad staciju nodeva Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa biedrībai, tā ieguva nosaukumu Rīga-II. Kad uzbūvēja jauno Dzelzceļa tiltu, šo staciju likvidēja un satiksme notika no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas.

Iepriekšējā stacija pirms Zasulauka bija Torņakalns, uz Rīgas—Mītavas dzelzceļa līnijas, tolaik saukta par Torensbergu.

Skatīt arī

• Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems;
• Dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi;
• Dzelzceļa līnija Rīga—Tukums;
• Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava;
• Bolderājas osta;
• Bolderāja.

Ārējās saites

• Bolderājas dzelzceļa blūzs
• Bolderājas līnijas divstāvu tvaika pašgājējvagona foto (ap 1900. gadu)
• LDz dienesta dīzeļvilciens posmā Lāčupe—Bolderāja (video)
• Линия Рига — Болдерая (krieviski)
• Vilcienu saraksts 1914. gadā

Literatūra

• T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 56. — 61. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0