Līvija Endzelīna
| Līvija Endzelīna | |
|---|---|
| Dzimis |
1927. gada 30. oktobris Rīga,  Latvija |
| Miris | 2008. gada 27. marts |
| Tautība | latviete |
| Nozares | glezniecība |
Līvija Endzelīna (1927–2008) bija latviešu gleznotāja, izcila kluso dabu meistare.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1927. gada 30. oktobrī valodnieka Jāņa Endzelīna (1873—1961) un Martas Grimmas (1901—1983) ģimenē. Drīz pēc viņas piedzimšanas vecāku laulība tika šķirta.[2] Kopā ar māti dzīvoja Pārdaugavā, 1941. gadā pārcēlās uz Rūjienu, dzīvoja mātesbrāļa Oskara ģimenē. Mācījās Rūjienas vidusskolā, ko beidza 1946. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras fakultātē (1946–1948), Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā (1948–1953). Latvijas Mākslinieku savienībā uzņemta 1964. gadā.
Gleznojusi portretus („Tēva portrets”, 1964; „Pašportrets”, 1967; „Ornitologa K. Griguļa portrets”, 1969–1973). Zīmēja rakstnieku un kultūras darbinieku portretus žurnālam „Karogs”. Apbalvota ar galveno prēmiju Viļņas glezniecības triennāles izstādē (1969).
Mirusi 2008. gada 27. martā.
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1960. gada piedalījās gleznu izstādēs, viņas personālizstādes notika Tartu (1973), Koknesē (1982), Mālpilī (1983), Valmierā (1986), Rīgā (1992, kopā ar Borisu Bērziņu).
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LPSR nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1989)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Beinerte, Vija. In memoriam. Līvija Endzelīna. Latvijas Avīze, Nr.85 (2008. gada 28. marts), 8.lpp.
- Ingrīda Burāne. Kultūras Forums, Nr.13 (2008. gada 4./11.apr.), 12.lpp.
- Savickis P. Līvija Endzelīna. Rīga, 1987.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Valmieras integrētā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. septembrī. Skatīts: 2018. gada 2. augustā.
- ↑ Vija Beinerte. «Vai milži arī raud?». tvnet.lv (latviski), 2006. gada 1. septembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.[novecojusi saite]
|