Rūjiena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rūjiena
pilsēta
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Karogs: Rūjiena
Karogs
Ģerbonis: Rūjiena
Ģerbonis
Rūjiena (Latvija)
Rūjiena
Rūjiena
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rūjienas novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Rujen
Platība
 • Kopējā 7,8 km2
Augstums 55 m
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 3 137
 • blīvums 402,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4240
Mājaslapa www.rujiena.lv
Rūjiena Vikikrātuvē

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Rūjienas novada centrs.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu vārda ruhi, kas nozīmē sile, vienkoču laiva.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs.
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J. K.Broces zīmējums).
Rūjienas luterāņu draudzes baznīca.

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa katoļu baznīcu. Nocietinājums atradās pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem un tajā parasti apmetās Livonijas ordeņa mestri un citi ceļotāji. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1556, 1560) un Pēteris I (1704).

Rūjienas grāmatu spiestuvi iekārtoja Gustavs fon Bergmanis, kas bija luterāņu draudzes mācītājs 1785.-1814. gadā. Rūjienā iespieda tādas latviešu grāmatas, kā "Labu ziņu un padomu grāmata" (1791), "Vidzemes kalendārs" (1791-1800), kā arī "Latviešu jūtu dzejas krājumu" (Sammlung ächt lettischer Sinngedichte) vācu valodā ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām (1807).

Pec dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā 1905. gada 6.-20. decembrī pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienu 1919. gada februārī ieņēma Igaunijas armija. 18. februārī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji Tallinā ar Igaunijas Pagaidu valdību noslēdza līgumu par Ziemeļlatvijas karaspēka vienības izveidi, bet 31. martā ar igauņu armijas virspavēlnieka pavēli nodibināja Ziemeļlatvijas brigādi pulkveža Zemitāna vadībā. Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1919. gada 25. aprīlī lielinieki ieņēma Rūjienu, no kurienes virzījās uz Valku. Pie Ērģemes igauņu un latviešu daļas apturēja pretuzbrukumu un 1. maijā atguva Rūjienu.

Kad 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības, tajā bija 572 ēkas, no kurām tikai 18 bija mūra mājas. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1931. gadā uzcēla Rūjienas valsts ģimnāzijas ēku. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. 1940. gadā atklāja "Tērvetes" viesnīcu ar restorānu.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi izpostīja dzelzceļu.[3] Dzelzceļa satiksme ar Rīgu tika atjaunota tikai padomju laikā (70. gados). 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons. Dzelzceļa satiksme Rūjienā pastāvēja līdz 1996. gadam.

Kopš 1992. gada Rūjienā ir atvērta izstāžu zāle — muzejs. Tā ir iekārtota pārbūvētā vecā mācītājmuižas zirgu stallī. Pastāvīgi izstāžu zālē — muzejā ir izvietoti Arvīda Straujas darbi, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūras, baznīcas grāmatas un liecības par Rūjienas un tās apkaimes vēsturi.[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola. Skola izvietota divās ēkās. Skolā īpašā cieņā ir basketbols, darbojas jauniešu koris, zēnu koris, meiteņu koris, 1.-4. klašu koris, pūtēju orķestris, vokāli instrumentālais ansamblis, akordeonistu ansamblis, četri tautisko deju kolektīvi un popgrupa. Skolā par tradīciju ir kļuvuši vairāki ikgadēji pasākumi: Zinību diena, Skolotāju diena, Aristoteļa svētki jeb 10. klašu skolēnu iesvētīšana, Pilsonības nedēļa, Jauno talantu konkurss, Ziemassvētku koncerts, Jaungada basketbola turnīrs, Žetona vakars, Ēvalda diena, konkurss "Top meitene un zēns", Pēdējais zvans, izlaidums, absolventu salidojumi.[2]

Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.[2]

Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.[2]

Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.[2]

Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skola piedāvā sport programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.[2]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", kas savu produkcija izplata visā Vidzemē. Maiznīcas produkcija bija tik pieprasīta, ka 1999. gadā maiznīca "Liepkalni" izveidoja otru ražotni Valmieras rajona Kocēnu pagastā. Šodien maiznīcas "Liepkalni" maizi cep četrās ceptuvēs — Rūjienā, Valmierā, Klintaines pagastā un Pierīgā, Ķekavas pag. "Džutas", t/c A7 . Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā tiek ražots Rūjienas saldējums. Šis saldējums tiek ražots no dabīgiem produktiem un īsta piena. Šobrīd ir iespēja nobaudīt apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007
  3. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses
  4. www.rujiena.lv