Rūjiena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rūjiena
pilsēta
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Karogs: Rūjiena
Karogs
Ģerbonis: Rūjiena
Ģerbonis
Rūjiena (Latvija)
Rūjiena
Rūjiena
Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°E / 57.90000; 25.32167Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°E / 57.90000; 25.32167
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rūjienas novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Rujen
Platība
 • Kopējā 7,8 km2
Augstums 55 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 3 088
 • blīvums 395,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4240
Mājaslapa www.rujiena.lv
Rūjiena Vikikrātuvē

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Rūjienas novada centrs.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu valodas vārda ruhi (sile, vienkoču laiva).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Rūjienas vēsture

Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa baznīcu pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1560) un Pēteris I (1704).

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.[3]

1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.[4] 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.

1992. gada Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar Arvīda Straujas darbiem, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūrām un baznīcas grāmatām.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.  
1881 1 709
1897 2 946
1925 4 830
1935 4 337
Gads Iedz.  
1943 4 001
1959 3 507
1979 3 804
1989 3 987
Gads Iedz.  
1997 3 849
2011 3 342
2017 2 952

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola. Skola izvietota divās ēkās. Skolā īpašā cieņā ir basketbols, darbojas jauniešu koris, zēnu koris, meiteņu koris, 1.-4. klašu koris, pūtēju orķestris, vokāli instrumentālais ansamblis, akordeonistu ansamblis, četri tautisko deju kolektīvi un popgrupa. Skolā par tradīciju ir kļuvuši vairāki ikgadēji pasākumi: Zinību diena, Skolotāju diena, Aristoteļa svētki jeb 10. klašu skolēnu iesvētīšana, Pilsonības nedēļa, Jauno talantu konkurss, Ziemassvētku koncerts, Jaungada basketbola turnīrs, Žetona vakars, Ēvalda diena, konkurss "Top meitene un zēns", Pēdējais zvans, izlaidums, absolventu salidojumi.[2]

Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.[2]

Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.[2]

Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.[2]

Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skola piedāvā sport programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.[2]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā ražo apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu no dabīgiem produktiem un piena.[5] Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", 1999. gadā tā izveidoja otru ražotni Kocēnu pagastā, vēlāk arī Klintaines pagastā un Ķekavas novadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 906. sleja.
  4. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses
  5. www.rujiena.lv