Mākslīgais elektrokardiostimulators

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
St. Jude Medical viena vada mākslīgais elektrokardiostimulators (ražots 2005. gadā)

Elektrokardiostimulators (vai mākslīgais elektrokardiostimulators, lai to nejauktu ar dabisko sirds elektrostimulatoru) ir medicīniska ierīce, kas ģenerē elektriskus impulsus, ko piegādā elektrodi, lai izraisītu sirds muskuļa kambaru (augšējos — priekškambaros un / vai apakšējos — kambaros) saraušanos un tādējādi sūknētu asinis; šādi rīkojoties, šī ierīce aizstāj un / vai regulē sirds elektriskās vadīšanas sistēmas darbību.

Elektrokardiostimulatora galvenais mērķis ir uzturēt atbilstošu sirdsdarbības ātrumu vai nu tāpēc, ka sirds dabiskais elektrokardiostimulators nav pietiekami ātrs, vai arī tāpēc, ka sirds elektriskās vadīšanas sistēmā ir blokāde. Mūsdienu elektrokardiostimulatori ir ārēji programmējami un ļauj kardiologam, jo īpaši sirds elektrofiziologam, izvēlēties optimālos stimulēšanas režīmus atsevišķiem pacientiem. Mūsdienu ierīces ir pieprasījuma elektrokardiostimulatori, kuros sirds stimulācija balstās uz asinsrites sistēmas dinamisko pieprasījumu.[1] [2]

Konkrēts elektrokardiostimulatora veids, ko sauc par defibrilatoru (ICDimplantable cardioverter defibrilator), apvieno elektrokardiostimulatora un defibrilatora funkcijas vienā implantējamā ierīcē, ko skaidrības labad sauc par defibrilatoru. Citiem, ko sauc par biventrikulāriem elektrokardiostimulatoriem, ir vairāki elektrodi, kas stimulē dažādas pozīcijas zemākajos sirds kambaros, lai uzlabotu sirds kambaru, sirds apakšējo kameru, sinhronu darbību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. US 4791931, Slate, John B., "Demand pacemaker using an artificial baroreceptor reflex", published 1988-12-20 
  2. US 3478746, Greatbatch, Wilson, "Cardiac implantable demand pacemaker", published 1969-11-18