Mātes piena oligosaharīdi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mātes piena oligosaharīdi (MPO) (angļu: HMO - Human Milk Oligosaccarides), kas pazīstami arī ar nosaukumu mātes piena glikāni, ir molekulas, kas pieder ogļhidrātu grupai un kas vērā ņemamos daudzumos sastopami tikai mātes pienā.[1]

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātes piena oligosaharīdi ir trešā visbagātīgāk pārstāvētā cietvielu frakcija mātes pienā pēc laktozes un taukiem.[2] MPO koncentrācija mātes pienā ir 5-20 g/l. Ir zināmi aptuveni 200 strukturāli atšķirīgi mātes piena oligosaharīdi. Mātes piena oligosaharīdu sastāvs krūts pienā katrai sievietei ir individuāls, kā arī tas variē atkarībā no laktācijas perioda. 2‘-fukozillaktoze ir dominējošais oligosaharīds 80% gadījumu. Tā koncentrācija ir aptuveni 2,4 g/l. [3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no citām sastāvdaļām, kas no mātes piena tiek absorbētas zīdaiņa zarnu traktā, MPO ir nesagremojami jaundzimušā zarnu traktam. Tomēr tiem piemīt prebiotiskais efekts un tie kalpo kā barības substrāts zarnu mikrofloras baktērijām, īpaši bifidobaktērijām.[4] Šo labvēlīgo baktēriju dominēšana zarnu florā samazina patogēno baktēriju kolonizāciju, tādējādi nodrošinot veselīgu zarnu mikrofloru (zarnu mikrobiomu) un samazinot zarnu infekciju risku.

Jaunākie pētījumi liecina, ka MPO ievērojami samazina vīrusu un bakteriālas izcelsmes infekciju risku, tādējādi mazinot caureju un elpošanas infekciju risku.

Šī mātes piena oligosaharīdu aizsargājošā īpašība aktivizējas, kad tie nonāk kontaktā ar specifiskiem patogēniem, kā, piemēram, konkrētas baktērijas un vīrusi. Šiem patogēniem piemīt spēja piesaistīties glikānu receptoriem, kas atrodas uz zarnu šūnu virsmas, un tādējādi inficēt zarnu gļotādas epitēlijšūnas. Pētnieki ir atklājuši, ka MPO imitē šos glikānu receptorus, tāpēc patogēni piesaistās pie MPO biežāk kā pie zarnu epitēlijšūnām. Tas samazina zarnu infekciju risku.[1][5] Papildus tam MPO var iedarboties uz specifiskām imūnsistēmas šūnu reakcijām, mazinot iekaisuma reakcijas.[1][5] Ir pamatoti pieņēmumi, ka MPO arī mazina dzīvībai bīstamās saslimšanas – nekrotizējošā enterokolīta (NEC) risku priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem.[1]

Daži mātes piena oligosaharīdu metabolīti tiešā veidā iedarbojas uz nervu sistēmu un smadzenēm un var ietekmēt bērna attīstību un uzvedību ilgtermiņā. Ir pētījumi, kas norāda, ka atsevišķi MPO metabolīti nodrošina bērna organismu ar siālskābi, kas ir esenciāla uzturviela bērna smadzeņu un kognitīvo spēju attīstībai.[1][5]

Mātes piena oligosaharīdi tiek papildus pievienoti bērnu pārtikai, lai nodrošinātu šo svarīgo mātes piena sastāvdaļu tiem zīdaiņiem, kuri netiek ēdināti ar mātes pienu.[6]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eksperimentālos pētījumos, kuru mērķis bija noskaidrot MPO kā prebiotisko vielu avota piemērotību zarnu mikroflorai, tika atklāts, ka MPO ļoti selektīvi darbojas uz labvēlīgajām zarnu baktērijām, tādām kā Bifidobacterium longum infantis. B. infantis raksturīgs unikāls gēnu komplekts, ieskaitot tos, kas regulē glikozidāzes un spēju izmantot MPO savā metabolismā. Pateicoties šiem unikālajiem gēniem, MPO var veicināt selektīvu baktēriju attīstību.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 L. Bode: Human milk oligosaccharides: every baby needs a sugar mama. In: Glycobiology. Band 22, Nummer 9, September 2012, S. 1147–1162, doi:10.1093/glycob/cws074, PMID 22513036, PMC 3406618
  2. X. Chen: Human Milk Oligosaccharides (HMOS): Structure, Function, and Enzyme-Catalyzed Synthesis. In: Advances in carbohydrate chemistry and biochemistry. Band 72, 2015, S. 113–190, doi:10.1016/bs.accb.2015.08.002, PMID 26613816. ^ Jump up to:a b KatjaParschat, Bettina Gutiérrez (2016-11), "Fermentativerzeugte humane Milch-Oligosaccharide wirkenpräbiotisch." (in German), dei – die ernährungsindustrie: p. 38
  3. K. Le Doare, B. Holder, A. Bassett, P. S. Pannaraj: Mother's Milk: A Purposeful Contribution to the Development of the Infant Microbiota and Immunity. In: Frontiers in immunology. Band 9, 2018, S. 361, doi:10.3389/fimmu.2018.00361, PMID 29599768, PMC 5863526.
  4. D. S. Newburg, Y. He: Neonatal Gut Microbiota and Human Milk Glycans Cooperate to Attenuate Infection and Inflammation. In: Clinical obstetrics and gynecology. Band 58, Nummer 4, Dezember 2015, S. 814–826, doi:10.1097/GRF.0000000000000156, PMID 26457857.
  5. 5,0 5,1 5,2 Ralph Ammann (2017-05), "Achieving the impossible" (in German), European Dairy Magazine: pp. 30 f.
  6. German, JB; Lebrilla, CB; Mills, DA (18 Apr 2012). "Human milk oligosaccharides: evolution, structures and bioselectivity as substrates for intestinal bacteria". Nestle Nutr Workshop SerPediatr Program. Nestlé Nutrition Workshop Series: Pediatric Program. 62: 205–22. doi:10.1159/000146322. ISBN 978-3-8055-8553-8. PMC 2861563  . PMID 18626202.