Laktoze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laktoze
Beta-D-Lactose.svg
Laktozes trīsdimensiju struktūrformula
Alpha-lactose-from-xtal-3D-balls.png
Laktozes molekulas modelis
Citi nosaukumi piena cukurs
Ķīmiskā formula C12H22O11
Molmasa 342,30 g/mol
Blīvums 1525 kg/m3
Kušanas temperatūra 202,8 °C
Viršanas temperatūra 668,9 °C[1]
Šķīdība ūdenī 18,9049 g uz 100 ml (25 °C)

Laktoze (no latīņu: lactis — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos. Laktozes molekulu veido glikozes un galaktozes molekulu atlikumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laktozi pienā pirmoreiz 1619. gadā atklāja Fabrīcio Bertoleti, tomēr vien 1780. gadā Kārlis Vilhelms Šēle pierādīja tās piederību cukuriem.[2]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laktozi izmanto farmaceitiskajā rūpniecībā kā tablešu pildvielu. To lieto arī mikrobioloģiskajām barotnēm un laktulozes iegūšanai.

Laktozes nepanesība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji cilvēki laktozi varēja uzņemt tikai agrā bērnībā, vēlāk šī spēja zuda (pārstāja darboties ferments laktāze). Pirms apmēram 7000 gadu Ziemeļeiropā radās ģenētiska mutācija, kas ļauj cilvēkam laktozi saturošus produktus lietot uzturā visu mūžu. Mūsdienās Eiropā vairumam cilvēku nav problēmu ar laktozes pārstrādi organismā, tomēr Dienvidaustrumāzijā un citur praktiski visi cilvēki nepanes laktozi. Ja laktāze gremošanas traktā netiek izstrādāta vai veidojas nelielā daudzumā, ar pārtiku uzņemtā laktoze netiek sašķelta līdz glikozei un galaktozei un izmantota tālāk. Zarnu baktēriju iedarbībā sākas rūgšanas procesi zarnās, kas rada vēdera uzpūšanos, caureju, sliktu dūšu, pat vemšanu. Šādus gremošanas traucējumus sauc par laktozes nepanesību.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lactose Ph Eur, anhydrous (angliski). Sigma-Aldrich.
  2. Linko, P. «Lactose and Lactitol». In Birch, G.G. & Parker, K.J. Nutritive Sweeteners. London & New Jersey : Applied Science Publishers, 1982. 109—132. lpp. ISBN 0-85334-997-5.
  3. Laktozes (piena cukura) nepanesība