Mūžzaļā partija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mūžzaļā partija (vācu: Immergrüne Partie) — šaha partija starp Ādolfu Andersenu (baltie) un Žanu Difrenu (melnie), kas tika spēlēta Berlīnē 1852. gadā. Tā izceļas ar spožu mata kombināciju un neskaitāmas reizes ir publicēta presē. Pirmais pasaules čempions šahā Vilhelms Steinics nosauca šo partiju par "mūžzaļo lielo vācu meistaru lauru vainagā".

Ādolfs Andersens — Žans Difrens
Berlīne, 1852

Evansa gambīts

1.e2-e4 e7-e5 2.Zg1-f3 Zb8-c6 3.Lf1-c4 Lf8-c5 4.b2-b4 Lc5:b4

Tajā laikā populārais Evansa gambīts, kurā baltie upurē bandinieku, cerot izmantot pārsvaru attīstībā.

5.c2-c3 Lb4-a5 6.d2-d4 e5:d4 7.0-0 d4-d3


abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess plt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess plt45.svg
Chess blt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Pozīcija pēc melno 18. gājiena

Melnie neņem bandinieku uz c3, lai neveicinātu baltā zirdziņa attīstību uz šo lauciņu un tāpat neļauj baltajiem pilnībā ieņemt centru pēc c3:d4.

8.Dd1-b3 Dd8-f6 9.e4-e5 Df6-g6 10.Tf1-e1 Zg8-e7 11.Lc1-a3 b7-b5

Melnie savukārt upurē bandinieku, lai forsēti attīstītu sava dāmas spārna figūras.

12.Db3:b5 Ta8-b8 13.Db5-a4 La5-b6 14.Zb1-d2 Lc8-b7 15.Zd2-e4 Dg6-f5 16.Lc4:d3 Df5-h5

Nākamajā gājienā baltie upurē figūru. Lai gan spēcīgi būtu arī 17. Zg3, Andersens uzsāk iecerēto kombināciju.

17.Ze4-f6+ g7:f6 18.e5:f6 Th8-g8

Nākamais Andersena gājiens izskatās kā rupja kļūda, jo ar D:f3 melnie, izmantojot saistību, paņem zirdziņu un draud ar matu vienā gājienā uz g2.

19.Ta1-d1 Dh5:f3


abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess blt45.svg
Chess blt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Beigu pozīcija

Nākamais melno gājiens ilgu laiku tika uzskatīts par kļūdu, pēc tam kad 1898. gadā vācu meistars Pauls Lipke piedāvāja gājienu 19. …Tg4. Lipke savā analīzē detalizēti izskatīja četrus atbildes variantus (20. Lе4, 20. Tе4 20. Lс4, 20. с4) un secināja, ka labākajā gadījumā Andersens varēja cerēt tikai uz neizšķirtu.

Pēc ceturtdaļgadsimta Emanuels Laskers savā "Šaha spēles mācību grāmatā" piekrita Lipkes piedāvātājam melno glābiņa variantam un nokritizēja balto 19. gājienu. Pēc Laskera domām Andersens varēja uzvarēt ar 19. Lе4. Laskers piedāvāja trīs iespējamos uzvaras variantus: 19...d5 20. L:d5 D:d5 21. Tаd1; 19...Tg4 20. Dс2; 19...Dh3 20. g3 T:g3. 21. hg D:g3+ 22. Kh1 L:f2 23. Tе2.

Tomēr vēlāk Lipkes analīzi atspēkoja O.Hope un H.Hekners. Divos no Lipkes variantiem baltie īstenībā uzvarēja. Kļūdaina izrādījās arī Laskera analīze. Pēc "uzvarošajiem" gājieniem 19...Dh3 20. g3 T:g3. 21. hg D:g3+ 22. Kh1 L:f2 23. Tе2 melniem nepavisam nebija jāzaudē, jo ar prettriecienu 23...Zd4! tie paši varēja uzvarēt.

20.Te1:e7+ Zc6:e7

Melnie nokļūst zem izšķirošā uzbrukuma. Šajā pozīcijā labāk bija 20. …Kd8, kas gan palīdzētu tikai glābties no tūlītēja mata, bet nevis no zaudējuma, ko savulaik pierādīja Rihards Rēti.

21.Da4:d7+ Ke8:d7 22.Ld3-f5++ Kd7-e8 23.Lf5-d7+ Ke8-f8 24.La3:e7х

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]