MIP karte
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Iemesls: atsauces jāpievieno konkrētiem apgalvojumiem Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
MIP karte (angļu: MIP Map) ir iepriekš aprēķināti, secīgi attēli, no kuriem katrs nākamais ir pakāpeniski zemākas izšķirtspējas izšķirtspējas attēlojums vienai un tai pašai tekstūrai. Tas nozīmē, ka katras nākamās tekstūras attēla augstums un platums būs uz pusi mazāks kā iepriekšējā līmeņa tekstūrai.
Augstākas izšķirtspējas attēli tiek izmantoti objektiem, kas atrodas tuvu lietotājam, bet zemās izšķirtspējas - objektiem, kas atrodas tālāk no lietotāja. Attēlojot MIP kartes no lietotāja skatu punkta, tiek iegūts dabiskāks skatījums uz to, kā krāsas un detaļas mēdz saplūst, kad uz tām raugās no lielāka attāluma.
Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
MIP kartes izmantošanai ir divas galvenās priekšrocības:
- Palielinot grafikas atveidošanas veiktspēju, ievērojami tiek uzlabota kešatmiņas efektivitāte;
- Samazinot aliasēšanu, kas rodas no tā, ka pikseļi ir lielāki par tekseļiem (tekselis - tekstūras vienība);
MIP kartes veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pastāv dažādi veidi, kā izveidot MIP karti. Piemēram, spēļu dzinēji lielākoties paši uzģenerē MIP kartes, ja tās jau neeksistē tekstūras failā. Izstrādātājs šīs tekstūras var izveidot arī manuāli, vienkārši saglabājot tekstūru dažādos izmēros vai veidojot kodu. Pastāv arī dažādas tīmekļa vietnes, kuras piedāvā uzģenerēt MIP kartes no augšupielādētas tekstūras.
Veidojot MIP kartes manuāli, iespējams arī izmantot kādus efektus, lai padarītu tekstūru efektīvāku.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izmantojot vienkāršas tekstūras, apstrādājamo tekstūras pikseļu skaits uz vienu ekrāna pikseli var būt mazāks. To praktiski izmanto gadījumos, kad distance starp objektu un kameru var mainīties.
Piemēri:
- 3D datorspēles;
- 3D attēlu apstrādes programmatūra;
- Lidošanas simulators;
- u.c.
Arī galvenā tekstūra pie piemērotiem apstākļiem tiek atveidota, tomēr renderētājs pamatā pārslēdzās uz piemērotu MIP kartes attēlu, kad tekstūra tiek aplūkota mazākā izmērā no lielāka attāluma.
Ja tekstūras izmērs ir, piemēram, 256 x 256, tad saistītajā MIP kartē var atrasties astoņi attēli - 128x128, 64x64, 32x32, 16x16, 8x8, 4x4, 2x2, 1x1. Process, kad pakāpeniski mainās tekstūras izmēri, tiek saukts par minifikācijas filtrešānu.
Vienīgais MIP kartes ierobežojums ir tāds, ka katram tekstūras attēlam nepieciešama par trešdaļu lielāka atmiņa, tomēr, ņemot vērā uzlabojumus renderēšanas ātrumā un attēla kvalitātē, ir vērts palielināt atmiņu.
Gadījumi, kad labāk izvairīties no MIP kartēm:
- Ja filtrēšanu nevar pielāgot (piemēram, tekstūras, kas satur indeksus);
- Ja ir tekstūras, kuras nekad nav minificētas (piemēram, grafiskie elementi, kuri vienmēr būs 1x1 izmērā).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jeremy Birn. «MIP Mapping». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.
Microsoft. «Texture Filtering with Mipmaps». Skatīts: 2020. gada 19. maijā.[novecojusi saite]
Polycount. «What is a Mip Map?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. decembrī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.
Tom Lewis. «Why you really should be using mipmapping in your graphics applications». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.