Ziemeļmaķedonija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Maķedonija)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziemeļmaķedonijas Republika
Република Северна Македонија
Republika e Maqedonisë së Veriut
Ziemeļmaķedonijas Republikas karogs Ziemeļmaķedonijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaДенес Над Македонија
Location of Ziemeļmaķedonija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Skopje
Valsts valodas maķedoniešu valoda,
albāņu valoda
Valdība Parlamentāra demokrātija
 -  Prezidents Ģorge Ivanovs
 -  Premjerministrs Zorans Zaevs
Neatkarība No Dienvidslāvijas 
 -  Deklarēta 1991. gada 8. septembrī 
 -  Atzīta 1993. gada 8. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 25 713 km² (148.)
 -  Ūdens (%) 1,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 2 114 550 (142.)
 -  Blīvums 82,2/km² (113.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $9108 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $4431 
Valūta Denars/MKD (EUR)
Laika josla CET+1 (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) CEST+1 (UTC+3)
Interneta domēns .mk
Tālsarunu kods +389

Ziemeļmaķedonijas Republika[1] (maķedoniešu: Република Северна Македонија), arī Ziemeļu Maķedonija,[2] ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Tā ir iekšzemes valsts. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 kalni, kas augstāki par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.

Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Tās platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir denars.

Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kas pasludināja neatkarību 1991. gadā kā Maķedonijas Republika, 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju tā tika uzņemta ANO kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu: FYROM). Kopš 2005. gada decembra tā ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos NATO[3] un nomainīja Grieķijas apstrīdēto valsts nosaukumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: Maķedonijas vēsture un Maķedonijas nosaukuma strīds

Vēsturiskā kontekstā "Maķedonija" ir sens ar grieķiem saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Ziemeļmaķedonijas un daļu Bulgārijas. Mūsdienu dienvidslāvu grupas maķedoniešu valoda dažādos laikos tikusi klasificēta kā bulgāru valodā ietilpstošs dialektu kopums. Balkānu karu laikā Bulgārija (1912), pēc tam Serbija (1913) ieņēma Senās Maķedonijas teritoriju, kas pirms tam bija Osmaņu impērijas pārvaldē. Otrā pasaules kara laikā to atkal ieņēma Bulgārija, bet pēc kara beigām ieguva Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika. Tās sastāvā 1946. gadā tika nodibināta Maķedonijas Tautas Republika.

Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) laikā Grieķija bažījās, ka DSFR varētu mēģināt "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo Senās Maķedonijas daļu. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu nosaukumu — "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Grieķijas valdība pauda, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos ES vai NATO, ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.[4]

2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar Grieķiju, ka turpmāk tās oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika, kas oficiāli stājās spēkā 2019. gada 12. februārī.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsti šķērso Balkānu kalni un to atzari — Rodopi austrumos un Pindi dienvidos.[nepieciešama atsauce] Valsts augstākais punkts ir Korabs (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala Vardaras upe. Tā caur Grieķiju ietek Egejas jūrā, tomēr nav izmantojama nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas 2 lielākās ūdenstilpes: Ohridas un Prespas ezers.

Cauri valstij no Grieķijas uz Serbiju iet dzelzceļa līnija un autoceļš, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta. Netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — uz dienvidiem no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona, 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce.

Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos. Rakstība — kirilica. Iedzīvotāju skaita pieaugums — 2% gadā. Automašīnu skaits ~75 uz 1000 iedzīvotājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valsts Valodas Centrs. «Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2018. gada 31. oktobris. Skatīts: 2019. gada 14. februārī.
  2. «Grieķija un Maķedonija vienojas par abām pieņemamu Balkānu valsts nosaukumu». bnn.lv. 2018. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 15. febrārī.
  3. Maķedonija paraksta vienošanās protokolu ar NATO lsm.lv 2019. gada 6. februārī
  4. "Southeast European Times". Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]