Maķedonija (Grieķija)
Koordinātas: 40°45′N 22°54′E / 40.750°N 22.900°E
| Maķedonija Μακεδονία |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Pārvaldes centrs | Saloniki | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Grieķija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 34 177 km² | ||
| Iedzīvotāji (2009)[1] | |||
| - Kopā | 2 844 587 | ||
| - Blīvums | 83,2/km² | ||
 Maķedonija Vikikrātuvē | |||
Maķedonija (grieķu: Μακεδονία, Makedonía) ir ģeogrāfisks un vēsturisks apgabals Grieķijā. Ar 34 177 km2 lielu platību tas ir lielākais un ar 2 844 587 iedzīvotājiem arī otrs apdzīvotākais no visiem valsts apgabaliem. Te atrodas lielākā daļa Senās Maķedonijas. Līdz Balkānu kariem tas bija Osmaņu impērijas apgabals, taču netika noteiktas konkrētas robežas.[2][3][4][5][6]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senajos laikos Grieķijas Maķedonija bija Maķedonijas karaļvalsts kodols, kur valdīja Filips II un viņa dēls Aleksandrs Lielais, kurš izveidoja plašu impēriju no Balkāniem līdz Indijai. Pēc Aleksandra nāves reģions tika iekļauts Romas impērijā, vēlāk — Bizantijas sastāvā.
No 14. gs. Maķedonija nonāca Osmaņu impērijas pakļautībā un palika tās sastāvā gandrīz piecus gadsimtus. Šajā laikā reģions piedzīvoja ievērojamas demogrāfiskas, kultūras un reliģiskas pārmaiņas. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā reģionā pastiprinājās nacionālisms un sāncensība starp grieķiem, bulgāriem un serbiem, kas uzskatīja šo teritoriju par daļu no savas etniskās un vēsturiskās identitātes.
Pēc Balkānu kariem (1912–1913) Grieķija ieguva lielu daļu Maķedonijas teritorijas. Pēc Pirmā pasaules kara un grieķu—turku kara (1919–1922) Grieķijas Maķedonijā ieceļoja vairāk nekā pusmiljons grieķu bēgļu no Anatolijas, kas būtiski mainīja reģiona etnisko sastāvu.
Otrā pasaules kara laikā reģionu okupēja Nacistiskā Vācija un Bulgārija, bet pēc kara tas atgriezās Grieķijas sastāvā. Grieķijas pilsoņu kara laikā (1946–1949) Maķedonija bija viens no galvenajiem kauju reģioniem.
20. gs. beigās un 21. gs. sākumā Grieķijas Maķedonija kļuva par diplomātisku uzmanības centru, ņemot vērā strīdu ar Ziemeļmaķedoniju par vārda "Maķedonija" lietošanu. Grieķija uzskatīja šo nosaukumu par daļu no savas kultūras mantojuma, un strīds tika atrisināts tikai Prespas vienošanās rezultātā 2018. gadā.
Mūsdienās Grieķijas Maķedonija ir svarīgs kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs ar lielāko pilsētu — Salonikiem — kā reģionālo metropoli.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Population at 1st January by sex and age from 1990 onwards». eurostat.ec.europa.eu. Skatīts: 2011. gada 27. jūlijs.
- ↑ Alexandros Ch. Grigoriou, Evangelos A. Chekimoglou. Η Θεσσαλονίκη των Περιηγητών 1430-1930 [The Thessaloniki of Explorers 1430-1930]. Εταιρεία Μακεδονικών Σπουδών, 2008. 43. lpp. ISBN 978-960-7265-91-3. Skatīts: 2012. gada 28. oktobris.
- ↑ Thomas Thornton, The Present State of Turkey, London 1807, Vol. 2, p. 10, Washington.edu Arhivēts 2016. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Washington.edu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 28. oktobrī.
- ↑ Conder, Josiah: The Modern Traveller, Volume the Fifteenth: Greece. London : J.Duncan, 1830, Vol. 1, p. 12. Archive.org
- ↑ John Lee Comstock. History of the Greek revolution: compiled from official documents of the Greek government. W. W. Reed & co., 1828. 5.—6.. lpp. Skatīts: 2012. gada 28. oktobris.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|