Maķedonija (reģions)

Maķedonija ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Balkānos. Maķedonijas robežas laika gaitā ir mainījušās. Mūsdienās šo reģionu aizņem Ziemeļmaķedonija, Grieķijas Maķedonijas reģions un atsevišķas teritorijas Bulgārijā, Albānijā, Kosovā un Serbijā. Aptuvenā reģiona platība ir 67 tūkstoši km² un iedzīvotāju skaits ap 4,8 miljoniem cilvēku.

Vēsture

Senatnē Maķedonija bija neatkarīga valsts – Maķedonijas karaļvalsts, kas izveidojās 8. gs. p.m.ē. Tā kļuva par vienu no spēcīgākajām valstīm seno Grieķu pasaulē 4. gs. p.m.ē. valdnieka Filipa II vadībā. Viņa dēls Aleksandrs Lielais izveidoja vienu no lielākajām impērijām pasaules vēsturē, paplašinot Maķedonijas ietekmi līdz pat Indijai.

Pēc Aleksandra nāves 323. g. p.m.ē. viņa impērija sadalījās, un Maķedonija kļuva par neatkarīgu hellēnistisku karalisti, līdz 2. gs. p.m.ē. to iekaroja Romas Republika. Vēlāk tā kļuva par Romas un pēc tam par Bizantijas impērijas provinci.

Viduslaikos Maķedonijas teritoriju ieņēma dažādi spēki, tostarp slāvi, bulgāri un bizantieši, bet no 14. gs. tā nonāca Osmaņu impērijas sastāvā, kurā palika gandrīz 500 gadus.

Pēc Balkānu kariem (1912–1913) Osmaņu vara reģionā beidzās, un Maķedonija tika sadalīta starp Serbiju, Grieķiju un Bulgāriju. Šis sadalījums saglabājās arī pēc Pirmā pasaules kara, izraisot etniskas un politiskas spriedzes.

20. gs. otrajā pusē lielākā daļa no Vēsturiskās Maķedonijas, kas atradās Dienvidslāvijas sastāvā, kļuva par Maķedonijas Sociālistisko Republiku. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1991. gadā tā pasludināja neatkarību kā Maķedonijas Republika, bet pēc ilgstoša nosaukuma strīda ar Grieķiju 2019. gadā valsts tika oficiāli pārdēvēta par Ziemeļmaķedoniju.

Reģions joprojām ir etniski daudzveidīgs un politiski jūtīgs, jo dažādas valstis un tautas piešķir Maķedonijai atšķirīgu vēsturisku un kultūras nozīmi.