Madrasi šahs
Madrasi šahs jeb Madrasi ir indiešu šaha problēmista Abdula Karvatkara 1979. gadā izgudrots šaha spēles variants. Tā nosaukumu izgudrotājs veltījis Indijas pilsētai Madrasu.
Madrasi šahu spēlē pēc tradicionālajiem šaha noteikumiem ar šādu papildinājumu, ja figūra (dāma, tornis, laidnis, zirdziņš, bandinieks) apdraud tā paša tipa pretējās krāsas figūru, tad tās viena otru paralizē, tas ir, tās nevar izdarīt gājienu, līdz ar to sist viena otru vai kādu citu figūru un apdraudēt (šahot) pretējās puses karali. Sišana garāmejot (en passant) ir izņēmums, jo uz pusgājienu paralizēts tiek bandinieks, kurš, spēlējot pēc tradicionāliem noteikumiem, varēja izdarīt sišanu garāmejot. Paralīzes noteikums parasti neattiecas uz karaļiem, tie tāpat kā tradicionālajā šahā nevar atrasties uz blakus lauciņiem. Madrasi spēles variantu, kurš attiecas arī uz karaļiem, sauc par Madrasi rex inclusive (saīsināti Madrasi RI)[1]
Lai gan ir iespējams spēlēt šaha partijas pēc Madrasi šahs un Madrasi RI noteikumiem, tos galvenokārt izmantoto kā nosacījumu šaha kompozīcijā.
Piemēri no šaha kompozīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzdevuma Nr. 1 risinājums:
- Dvīnis a) ir ortodoksāls trīsvilcis, kura risinājums ir 1. Ta3 a4 2. bxa4+ Ka5 3. Lb4#.
- Dvīnis b) ir madrasi trīsvilcis. Tā risinājums ir:
- 1. Tb4+! axb4+
- 2. a4! Ar šo gājienu baltie novērš šahu uz pusgājienu paralizējot melno bandinieku b4.
- 2. ... Ka5+ (tagad bandinieks b4 alkal dod šahu, jo zaudējot en passant tiesības, ir atbrīvojies no paralīzes).
- 3. Lxb4#
Dvīņa a) risinājums neder dvīnim b), jo pēc 1. Ta3 a4 bandinieki b3 un a4 paralizē viens otru un madrasi noteikumi padara gājienu 2. bxa4+ neiespējamu, savukārt dvīņa b) risinājums neder dvīnim a), jo tradicionālā šahā pēc 1. Tb4+ axb4+ gājiens 2. a4 neglāb karali no šaha un līdz ar to ir neiespējams.
Uzdevuma Nr. 2 risinājums:
- Šis uzdevums ilustrē tipiskos madrasi efektus. Sākumstāvoklī balto tornis c5 un melno tornis c8 ir savstarpēji paralizēti. Risinājuma ievadgājiens 1. Zb4 šahu nerada, jo pēc šī gājiena zirdziņu b4 un d5 ir paralizēti. Bet rodas drauds 2. Dxd5#, jo balto zirdziņš b4, kas pēc šī gājiena ir atbrīvots no paralīzes, mato melno karali. Pēc citām zirdziņa d5 sišanām mats nerodas, jo pēc 2. Lxd5, laidni paralizē laidnis g8 un melno karalim atbrīvojas lauciņš b3, bet pēc 2. Td1xd5, torni d5 paralizē tornis d8 un karalim atbrīvojas lauciņš d2. Melnie draudu var novērst ar dāmu aizsargājot savu zirdziņu d5, jo tad pēc 2. Dxd5 balto dāma būs paralizēta un melno karalis varēs sist torni uz d1.
Un tātad, pēc:
- 1. Zd3-b4 draud 2. Dh1xd5#
- 1. ... Dh6-e6 2. La2xd5# (Melno dāma aizsedz laidni g8 un to izmanto baltie uz d5 sitot ar laidni a2.)
- 1. ... Dh6-d6 2. Td1xd5# (Melno dāma aizsedz torni d8 un to izmanto baltie uz d5 sitot ar torni d1.)
- 1. ... Dh6-c6 2. Tc5xd5# (Melno dāma aizsedz torni c8 un uz d5 sit no paralīzes atbrīvotais tornis c5.)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ David B. Pritchard. John Beasley (redaktors) . The Classified Encyclopedia of Chess Variants (2 izd.), 2007. 44–45. lpp. ISBN 0-9555168-0-3.