Šaha kompozīcija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Šaha kompozīcija ir no praktiskās spēles vēsturiski izveidojusies šaha jaunrades nozare, kuras mērķis ir šaha ideju izteikšana mākslinieciskā formā. Tās radošais process ir mākslīgu pozīciju (kompozīciju) radīšana ar konkrētu uzdevumu vienai no pusēm, parasti baltajiem. Šis kompozīcijas tiek piedāvātas risināšanai. Notiek sastādīšanas un risināšanas konkursi un sacensības, ieskaitot pasaules čempionātus.[1]

Šaha uzdevumu sastādītājus sauc par problēmistiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha kompozīcijai, tāpat kā šaha spēlei, ir sava attīstības vēsture. Tās gaitā no vienkāršiem uzdevumiem tā kļuvusi par patstāvīgu šaha mākslas nozari. Senākās zināmās mākslīgi sastādītās pozīcijas sauca par mansubām. Tās atrastas jau 9. gadsimta arābu traktātos. To ziedu laiki pienāca 18. gadsimta sākumā, kad Filips Stamma 1737. gadā izdeva savu mansubu krājumu.

19. gadsimta četrdesmitajos gados viduslaiku šaha kompozīcijas ar daudzgājienu forsētu spēli atdeva vietu mūsdienu uzdevumiem. Tika izstrādāts sākuma un mata pozīcijas ekonomijas princips. Kompozīcijām tika strauji samazināts uzdevuma izpildei nepieciešamo gājienu skaits. Forsētos upurus aizstāja klusie gājieni. Kompozīcijas attīstību sekmēja preses attīstība. Sāka iznākt speciāli šaha kompozīcijai veltīti žurnāli un periodiskie izdevumi ar šaha nodaļām.

Pakāpeniski izveidojās dažādas šaha kompozīciju skolas (virzieni) ar dažādiem uzskatiem par tematiku un mākslinieciskām prasībām:

  • Vecvācu skola — par galveno noteikumu uzskata risinājuma grūtumu, kombināciju sarežģītību un skaistumu, ekonomisku uzbūvi;
  • Čehu skola — par galveno noteikumu uzskata balto figūru ekonomiju un uzdevuma satura pamatā nostāda mata pozīcijas skaistumu;
  • Angļu skola — par galveno noteikumu uzskata risinājuma precizitāti visos variantos un uzsvaru liek uz variantu skaitu ar dažādām idejām;
  • Amerikāņu skola — liek uzsvaru uz oriģinalitāti un pārsteiguma efekta klātbūtni risinājumā;
  • Loģiskā skola (sauc arī par jaunvācu skolu) — noliedzot pareiza mata nepieciešamību , par galveno noteikumu izvirza taktisko ideju loģisku izstrādājumu;
  • Jaunā čehu skola — kombinē loģiskās un čehu skolas prasības;
  • Stratēģiskā skola — izstrādā divvilcī taktiskās idejas melno spēlē, cenšoties atkārtot ideju vairākos variantos;
  • Padomju skola — augstu attīstīja stratēģiskās skolas līmeni;
  • Jaunā stratēģiskā skola — par galveno noteikumu uzskata variantu vai gājienu funkciju maiņu starp uzdevuma fāzēm;
  • Slovāku skola — par galveno noteikumu uzskata ideju maiņu starp uzdevuma fāzēm.

Galvenie principi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha kompozīciju pozīcijām jāatbilst noteiktām tehniskām un mākslinieciskām prasībām.

Tehniskās prasības ir:

  • kompozīcijas sākuma pozīcijai jābūt legālai, tas ir, jābūt iespējai to iegūt no šaha spēles sākuma pozīcijas, izdarot šaha noteikumiem atbilstošus gājienus;
  • kompozīcijai jābūt risināmai visos variantos;
  • kompozīcijai jābūt vienam risinājumam, tas ir, pozīcija pieļauj tikai vienu prasītā rezultāta sasniegšanas ceļu.

Mākslinieciskās prasības ir:

  • ekonomikas princips — šaha kompozīciju pozīcijās nedrīkst būt nevienas risinājumam nevajadzīgas figūras;
  • kompozīcijai jābūt oriģinālai idejai.

Šaha kompozīciju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastādīšanas konkurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastādīšanas konkurss ir problēmistu sacensību pamatforma, kurā noskaidro labākās konkursam iesūtītās kompozīcijas. Pēc dalībnieku sastāva konkursus iedala starptautiskos un vietējos. Pēc satura konkurss var būt vispārējais (ar brīvam tēmām) un tematiskais (ar uzdotu tēmu). Pēc sacensību tiesāšanas principa notiek atklātie (tiesnešiem kompozīciju autori ir zināmi) un slēgtie (tiesnešiem autori nav zināmi) konkursi. Pastāv šādi labāko konkursa kompozīciju apbalvošanas veidi: godalgas, cildinošas atsauksmes un uzslavas.

Risināšanas konkurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Risināšanas konkursi ir šaha kompozīciju (uzdevumu un etīžu) risināšanas sacensības, lai noskaidrotu labākos risinātājus, popularizētu labākās kompozīcijas un veiktu to papildu pārbaudi. Mūsdienās kompozīcijas pārbauda ar speciālu datorprogrammu palīdzību. Ir divas konkursu organizācijas formas: neklātienes konkursi un klātienes konkursi. Neklātienes konkursi norisinās, publicējot kompozīcijas dažādos preses izdevumos. Klātienes konkursus rīko šaha kompozīcijas organizācijas ar mērķi noskaidrot dažāda mēroga sacensību uzvarētājus (čempionus).

FIDE Albums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

FIDE Albums (FIDE Album) ir labāko šaha kompozīciju izlase noteiktā laika periodā (parasti trīs gados). Katram albumam ir šādas nodaļas: divvilči, trīsvilči, daudzvilči, [pasaku šahs un etīdes. Kompozīciju atlasi katrai nodaļai veic starptautiska kolēģija (3 tiesneši un direktors). Kompozīciju publikācijas dod tiesības uz nosaukumiem: starptautiskais lielmeistars un starptautiskais meistars šaha kompozīcijā. Pirmais FIDE Albums iznāca 1961. gadā un ietvēra kolēģijas atlasītās šaha kompozīcijas ar pirmo publikāciju no 1956. līdz 1958. gadam. Vēlāk izdeva arī retro albumus par šādiem diviem laika periodiem: 1914-1944. g. (3 grāmatās) un 1945-1955. g.

Šaha kompozīcijas terminu vārdnīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Antibloķēšana — savas figūras aizņemta lauciņa (lauciņu) atbrīvošana blakus savam karalim, ar mērķi novērst draudošo matu.
  • Aristokrāts — šaha kompozīcija, kurā nav ne balto, ne melno bandinieku.
  • Autora risinājums — autora paredzētais šaha kompozīcijas risinājums.
  • Blakus risinājums — uzdevumā: autora neparedzēts uzdevuma risinājums (sākot jau ar pirmo gājienu) vai uzdevuma risinājums ar mazāku gājienu skaitu, nekā paredzējis autors; etīdē: iespēja atrisināt etīdi, novirzoties no autora risinājuma tematiskā varianta jebkurā gājienā.
  • Bloķēšana — figūra ieņem lauciņu, kas nepieciešams citai savai figūrai.
  • Daudzvilcis — šaha uzdevums: mats 4 vai vairāk gājienos.
  • Divvilcis — šaha uzdevums: mats 2 gājienos.
  • Drauds — pēc izdarītā gājiena radies variants, kas novestu pie uzdotā uzdevuma izpildes, spēli turpinot bez pretinieka atbildes gājiena.
  • Duālis — no autora risinājuma atšķirīgs uzdevuma vai etīdes risinājums kāda varianta otrajā vai kādā tam sekojošā gājienā.
  • Duplekss — palīgmata uzdevums, kurā blakus parastam risinājumam "melnie sāk un palīdz matot savu karali", iespējams risinājums "baltie sāk un palīdz matot savu karali".
  • Dvīņi — uzdevumi (etīdes), kuriem sākuma pozīcijas ir līdzīgas, bet risinājumi atšķiras pēc spēles rakstura.
  • Eho mati (pati) — mata (pata) fināli šaha uzdevumā vai etīdē, kuros figūru novietojums atkārtojas dažādos variantos, karalim atrodoties uz vienas krāsas dažādiem lauciņiem.
  • Ekonomisks mats — mata stāvoklis, kura izveidošanā piedalās visas uz galdiņa esošās balto figūras, izņemot karali un bandiniekus.
  • Fāze — termins šaha kompozīcijā, ar kuru apzīmē vienu no uzdevuma saturā ietilpstošām variantu sistēmām. Tās ir iluzoriskā spēle, viens vai vairāki maldinājumi un patiesais risinājums.
  • Hameleona eho mati (pati) — mata (pata) fināli šaha uzdevumā vai etīdē, kuros figūru novietojums atkārtojas dažādos variantos, karalim atrodoties uz dažādas krāsas dažādiem lauciņiem.
  • Iluzoriskā spēle — variantus, kas realizējas pirms balto pirmā gājiena, sauc par iluzorisko spēli.
  • Klusais gājiens — gājiens bez šaha un pretinieka figūras sišanas.
  • Krusts (krustiņš) — uzdevuma risinājuma variantu kopums, kuros karalis (vai arī dāma vai tornis) izdara gājienu uz četriem blakus lauciņiem pa horizontāli un vertikāli, veidojot skaidru ģeometrisku figūru.
  • Maldinājums — šķietams uzdevuma vai etīdes risinājums, kuram ir tikai viens vienīgs, slēpts atspēkojums.
  • Mansuba — no partijas ņemta vai mākslīgi sastādīta šatrandžas pozīcija (vidusspēle vai galotne), kurā vienai no pusēm tiek dots uzdevums uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
  • Mata zona — lauciņš, uz kura atrodas karalis un tam apkārt esošie lauciņi. Karalim atrodoties galdiņa vidū, mata zona ir 9, malā — 6 un stūrī — 4 lauciņi.
  • Meridits — kompozīcija ar 8 līdz 12 figūrām.
  • Miniatūra — kompozīcija ar ne vairāk kā 7 figūrām.
  • Palīgmats — šaha uzdevums, kurā sāk melnie un palīdz baltajiem nomatot melno karali noteiktā gājienu skaitā.
  • Pareizs mats — mats, kas vienlaicīgi ir ekonomisks un tīrs.
  • Pasaku šahs — šaha kompozīcijas žanrs, kurā ir izdarīta kāda no sekojošām izmaiņām: galdiņa forma, figūru kustības likumi, spēles noteikumi, jaunas figūras.
  • Pašmats — šaha kompozīcija, kurā baltie sāk un piespiež melnos pieteikt matu balto karalim noteiktajā gājienu skaitā.
  • Patiesais risinājums — variantu sistēma, kas noved pie šaha kompozīcijas autora paredzētā uzdevuma izpildes.
  • Priekštecis — šaha kompozīcija, kuras ideja, shēma un noformējums daļēji sakrīt ar vēlāk publicētas kompozīcijas ideju, shēmu un noformējumu.
  • Puspiesējums — divu melno figūru novietojums uz vienas līnijas starp karali un balto tālšāvēju figūru, vienai no tām aizejot, ir iespējams izmantot otras piesējumu.
  • Shēma — abstrakts idejas uzmetums, topošā uzdevuma vai etīdes galveno figūru izvietojums.
  • Skakografiskais uzdevums — uzdevums, kura sākuma vai fināla pozīcijā figūru izvietojums attēlo kādus burtus, ciparus, zīmējumus, priekšmetus utt.
  • Spaids — paņēmiens šaha uzdevumā vai etīdē, kura mērķis ir piespiest pretinieku izdarīt gājienu, kas noved pie pozīcijas novājināšanās.
  • Spoguļmats (pats) — šaha uzdevuma (etīdes) fināla pozīcija, kurā visi mata (pata) zonas lauciņi brīvi no figūrām.
  • Tasks — šaha uzdevums (etīde) ar rekordlielu kādas idejas atkārtojumu.
  • Tehniskā figūra — figūra, kas tieši neietilpst uzdevuma shēmā, bet ir vajadzīgu uzdevuma defektu novēršanai.
  • Tematiskais variants — variants, kurā realizēta autora ideja.
  • Tēma — šaha kompozīcijā ir autora iecerētais sižets, ideja, kas bijusi par pamatu kompozīcijas izstrādei.
  • Tīrs mats — katrs mata zonas lauciņš melno karalim nav pieejams tikai viena iemesla dēļ, to bloķē melno figūra vai apdraud kāda (viena) balto figūra.
  • Trīsvilcis — šaha uzdevums: mats 3 gājienos.
  • Variants — balto un melno gājienu secīgs kopums, kas beidzas ar matu noteiktā gājienu skaita robežās.
  • Zvaigznīte — uzdevuma risinājuma variantu kopums, kuros karalis (vai arī dāma vai laidnis) izdara gājienu uz četriem blakus lauciņiem pa diagonāli, veidojot skaidru ģeometrisku figūru.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961.
  • Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  • Зелепукин Н. П. Словарь шахматной композиции. Киев : Здоровя, 1982. (krieviski)
  • Dr. Karl-Heinz Siehndel; F. Hoffmann, G. Schiller, M. Zucker. Problemschach. Berlin : Sportverlag, 1987. ISBN 3-328-00205-7. (vāciski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 165.—166. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]