Maija Sandu
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.jpg)
.jpg)
Maija Sandu (Maia Sandu; dzimusi 1972. gada 24. maijā) ir Moldovas politiķe, kopš 2020. gada 24. decembra ir Moldovas prezidente. 2019. gadā piecus mēnešus viņa bija Moldovas premjerministre. Pirms tam viņa ir bijusi Moldovas izglītības ministre. Sandu ir partijas "Darbība un solidaritāte" priekšsēdētāja.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1994. gadā Maija Sandu absolvēja Moldovas Ekonomiskās izglītības akadēmiju Pārvaldības fakultātē. 1994. gada 1. jūlijā Maija Sandu kļuva par Moldovas Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta Sadarbības ar Eiropas Savienību un Melnās jūras baseina valstīm nodaļas galveno speciālistu. No 1995. līdz 1998. gadam viņa studēja Valsts pārvaldes akadēmijā, iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. 1996. gada jūnijā Sandu sāka strādāt par konsultantu Sadarbības ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām galvenajā pārvaldē. 1997. gadā viņu iecēla šīs pārvaldes vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāju. 1997. gadā Maija Sandu sāka strādāt Pasaules bankas pārstāvniecībā Kišiņevā par konsultanti, bet 1999. gadā viņa kļuva par ekonomisti. 2005. gadā Sandu kļuva par Moldovas Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās politikas attīstības programmu galvenās pārvaldes direktori. 2007. gadā no marta līdz septembrim viņa bija ANO programmas Moldovas attīstībai programmu koordinatore. Pēc tam viņa bija centrālās publiskās pārvaldības reformas konsultante. 2010. gadā Maija Sandu ASV absolvēja Kenedija Pārvaldīšanas skolu, iegūstot maģistra grādu publiskajā administrācijā. Pēc tam līdz 2012. gadam viņa bija Pasaules bankas izpilddirektora padomniece.
2012. gada 24. jūlijā Maija Sandu kļuva par Moldovas izglītības ministri. Viņa sāka ieviest izglītības reformas. Mainījās nacionālo eksāmenu norises kārtība. Tika pastiprināta eksāmena kārtošanas procesa kontroles sistēma, daudzos bakalaura grāda eksāmena kārtošanas centros tika uzstādīti metāla detektori, visas auditorijas tika aprīkotas ar videonovērošanas kamerām. Ja tika pamanīta norakstīšana, eksaminācijas darbi tika anulēti, un tika atņemtas tiesības kārtot eksāmenus papildu sesijā.
2014. gada beigās vispārējai apspriešanai tika nodots jauns izglītības kodekss. Saskaņā ar šo projektu izglītība būtu obligāta līdz 18 gadu vecumam, bet skolu direktori varētu palikt amatā tikai divus termiņus pēc kārtas, angļu valodas apgūšana kļūtu obligāta, bet krievu valodu varētu mācīties pēc izvēles. Papildus tam tika piedāvāta jauna Eiropas burtu tipa vērtēšanas sistēma augstskolās. Izglītības kodeksa projekts paredzēja jaunu institūciju izveidošanu atestācijai un izglītības kvalitātes nodrošināšanai dažādos posmos, proti, Nacionālo skolas inspekciju un Nacionālo profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūru, augstākās izglītības sistēmā — Stratēģiskās un institucionālās attīstības padomi, bet vidējās izglītības līmenī — Mācību iestādes administratīvo padomi.
Pēc Kirila Gabriča valdības atkāpšanās Moldovas Liberāli demokrātiskā partija izvirzīja Maiju Sandu par premjerministru. Viņas kandidatūru neatbalstīja citas partijas, kas veidoja valdošo "Aliansi par Eiropas integrāciju 3". 2015. gada 30. jūlijā tika apstiprināta jaunā valdība, bet Maija Sandu nebija tajā iekļauta.
2015. gada nogalē Maija Sandu paziņoja par savas proeiropeiskas politiskās kustības "Izdari /soli/ ar Maiju Sandu" izveidi. Vēlāk šī kustība pārtapa par partiju "Darbība un solidaritāte". 2016. gada 16. maija dibināšanas kongresā Maija Sandu vienbalsīgi ievēlēja par priekšsēdētāju.
2016. gada rudenī partija Maiju Sandu izvirzīja par Moldovas prezidenta kandidāti 30. oktobra vēlēšanām. 15. oktobrī oficiāli paziņoja, ka Maija Sandu ir kandidāte no labēji centriskajiem opozīcijas spēkiem (partija "Darbība un solidaritāte", platforma "Cieņa un patiesība", Liberāli demokrātiskā partija). 2016. gada 30. oktobrī prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ar 38,71 % balsu Sandu ieņēma otro vietu. Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 2016. gada 13. novembrī ar 47,89 % balsu rezultātu Maija Sandu, ieņemdama otro vietu, piekāpās sociālistam Igoram Dodonam.
2019. gada februārī tika ievēlēts parlaments, bet tam ilgu laiku neizdevās izveidot jaunu valdību. 7. jūnijā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka būs jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, ja trīs mēnešu laikā (no parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas 9. martā) netiks izveidots jauna valdība. 8. jūnijā par premjerministru tika ievēlēta Maija Sandu. Tas notika dienu pēc 90 dienu termiņa laika, bet dienu pirms trīs mēnešu perioda. Tā kā prezidents Igors Dodons neatlaida parlamentu, Konstitucionālā tiesa 9. jūnijā Dodonu atbrīvoja no amata, par prezidenta pienākumu pildītāju ieceļot līdzšinējo premjerministru Pavelu Filipu. Filips parakstīja rīkojumu par parlamenta atlaišanu un paziņoja, ka pirmstermiņa vēlēšanas notiks 6. septembrī. Neatzīstot Konstitucionālās tiesas lēmumu par savu pilnvaru atcelšanu, Dodons atcēla Filipa rīkojumu par parlamenta atlaišanu. 14. jūnijā pēc Nacionālās politiskās padomes sēdes Demokrātiskā partija paziņoja, ka, lai izvairītos no politiskās krīzes, ir pieņēmusi lēmumu atdot varu. Vēlāk Pavela Filipa valdība atkāpās no amata un nodeva varu Maijas Sandas valdībai. 2019. gada 15. jūnijā Konstitucionālā tiesa anulēja savus lēmumus, kas pieņemti no 7. līdz 9. jūnijam.
2019. gada 12. novembrī Moldovas parlaments izteica neuzticību Sandu valdībai. Par šo lēmumu nobalsoja 52 deputāti no 101. Iemesls bija Ministru kabineta iniciatīva par likumdošanu, kas nosaka Moldovas ģenerālprokurora ievēlēšanas procedūru. 14. novembrī par jaunais premjerministru tika ievēlēts par Jons Kiku.
Maija Sandu kandidēja 2020. gada prezidenta vēlēšanās. Vēlēšanu pirmajā kārtā 1. novembrī viņa ieguva 36,16 % balsu. Otrajā kārtā 15. novembrī viņa uzvarēja ar 57,7 % balsu, pārspējot Igoru Dodonu ar 42,2 %.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maija Sandu.- Неизвестное о Майе Санду esp.md, 2016-10-15
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Igors Dodons |
Moldovas prezidents 2020. — pašlaik |
Pēctecis: |
| Priekštecis: Pavels Filips |
Moldovas premjerministrs 2019. gads |
Pēctecis: Jons Kiku |
| Priekštecis: Mihails Šļahticki |
Moldovas izglītības ministrs 2012 — 2015 |
Pēctecis: Korina Fusu |
|