Moldova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Moldovas Republika
Republica Moldova
Moldovas Republikas karogs Moldovas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLimba noastră-i o comoară
Mūsu valoda ir mūsu bagātība
HimnaLimba Noastra
Location of Moldova
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kišiņeva
47°0′N 28°55′E / 47.000°N 28.917°E / 47.000; 28.917
Valsts valodas rumāņu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Igors Dodons
 -  Premjerministrs Pāvels Filips
Neatkarība sabrūkot Padomju Savienībai 
 -  Satums 1991. gada 27. augustā 
 -  Atzīta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 33 843 km² (139.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 2 913 281 (bez Piedņestras) (133.)
 -  Blīvums 105/km² (101.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $9,367 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2962 
Džini koef. (2003) 33.2 (vidējs
HDI (2007) 0.708 (vidējs) (111.)
Valūta Moldovas leja (MDL)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .md
ISO 3166-1 kods 498 / MDA / MD
Tālsarunu kods +373
1 Moldāvu valoda ir rumāņu valodas oficiāls nosaukums Moldovā. Piedņestras Republikā arī krievu un ukraiņu valoda; gagauzu un krievu valoda ir oficiāla Gagauzijā.

Moldova (rumāņu: Republica Moldova), oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Moldovas vēsture

Valsts nosaukums cēlies no vēsturiskās Moldāvijas kņazistes, kuras teritorijas austrumu daļu aizņem mūsdienu Moldova. Kā Besarābiju to 1812. gadā iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Impērijai sabrūkot, 1918. gadā Besarābijas guberņā tika pasludināta Moldāvijas Demokrātiskā Republika, kas pievienojas Rumānijas karalistei. 1940. gada vasarā provinci okupēja Sarkanā armija un tās teritorijā tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam. Pēc neilga pilsoņu kara, 1992. gadā no valsts atšķēlās Piedņestras Moldāvu Republika.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri Kišiņevas tuvumā
Moldovas adminstratīvais iedalījums

Moldova atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, otrajā laika joslā. Kaut arī Moldovai nav pieejas jūrai, to tomēr var uzskatīt par Melnās jūras piekrastes valsti. Cauri Moldovai ļoti īsā posmā tek Donavas upe (950 m).

Ziemeļos, austrumos un dienvidos Moldova robežojas ar Ukrainu, rietumos ar Rumāniju. Valsts platība ir 33 843 km2. Moldovas teritorija ir izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā 350 km garumā, bet platums rietumu-austrumu virzienā ir 150 km.

Moldovas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kišiņeva, kas atrodas valsts vidusdaļā. Otra lielākā pilsēta ir Tiraspole, kas atrodas Dņestras krastā. Valsts ir sadalīta 32 rajonos, 5 municipalitātēs un 1 autonomā Gagauzijas republikā. Moldovā ir 60 pilsētu un 917 ciematu.

Moldovas klimats ir mēreni kontinentāls. Ziema ir maiga, īsa, bet vasara karsta un gara. Gada vidējā gaisa temperatra ir no +7,5 °C ziemeļos līdz +10 °C dienvidos. Janvārī temperatūra ir ap -4 °C, jūlijā +21 °C. Absolūtais minimums ir -36 °C, bet maksimums +41 °C. Gada nokrišņu daudzums nav liels - 380—550 mm.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moldovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 26,2% no IKP, šis rādītājs bija piektais augstākais no visām valstīm.[1]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2014. gadā Moldovā (bez Piedņestras) bija 2 913 281 iedzīvotāju. 76.51% no iedzīvotājiem kā pirmo ģimenē lietoto valodu minēja moldāvu/rumāņu valodu (60.00% moldāvu un 16.51% rumāņu), 11.26% krievu, 5.51% – ukraiņu, bet 4.07% – gagauzu valodu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]